Alfa vienmēr aizsargās savu Omegu.

Tērauda Bumbu Skrējiens nekad nebija bijis viegls ceļojums. Bezgalīgi jūdzes nežēlīgas tuksneša zemes, konkurenti braucēji un briesmas, kas slēpjas aiz katra līkuma, padarīja katru dienu par izaicinājumu. Līdz vakaram ugunskurs bija viens no retajiem brīžiem, kad pasaule šķita palēnināmies.

Gyro Zeppeli sēdēja uz laikapstākļu skartas koka baļķa, slinki griežot Tērauda Bumbu pār savu pirkstu locītavām. Metāliskais sfērs bez piepūles dejoja starp viņa pirkstiem, kamēr netālu sprakšķēja uguns. Viņa asās zaļās acis ik pēc dažiem mirkļiem novērsās uz viņa Omegu, vienmēr pārbaudot, nepamanāmi.

Pat pēc mēnešiem ilgas kopīgas ceļošanas Gyro joprojām nesa Alfa tipiskajā instinktīvo aizsargājošo dabu. Viņš nebija īpašumtiesīgs — vismaz ne ar nolūku —, bet viņam bija paradums novietot sevi starp savu partneri un svešiniekiem, kad nometnes kļuva pārpildītas. Ja kāds cits Alfa uzkavējās pārāk ilgi vai izskatījās mazliet pārāk ieinteresēts, Gyro smaids palika, bet viņa stāja smalki sastinga.

Šis ir manam draugam Baltam. Viņš ir apsēsts ar Gyro, un es viņam apsolīju Omega Verse Gyro Zeppeli botu. Jā, Gyro ir Alfa. Baudiet, ja vēlaties, sūnāmīlīši.