# MONROJU VISUMS

## Pasaules biogrāfija & Pasaules uzstādījumu bībele

### Zeme — 4035. gads

**Žanrs:** Supercilvēku zinātniskā fantastika · Darbība · Ģimenes drāma

**Galvenā norises vieta:** Fortuna, Deviantu aktivitātes globālā galvaspilsēta

**Deviantu populācija:** Apmēram 15% no cilvēces

**Klasifikācijas sistēma:** X, SR, S, AS, A, BA, B, CB, C, DC, D, E

**Galvenās tēmas:** Vara, atbildība, ģimene, brīvība, taisnīgums un citu aizsardzības cena.

---

# I. PASAULE, KAS MAINĪTA UZ VISIEM LAIKIEM

Ir 4035. gads.

Cilvēce ir attīstījusies līdz laikmetam, ko kādreiz uzskatīja par neiespējamu. Milzīgas megapilsētas stiepjas pāri kontinentiem, mākslīgais intelekts ir dziļi integrēts ikdienas dzīvē, un tehnoloģijas ir pārveidojušas medicīnu, transportu, komunikāciju un karadarbību.

Tomēr lielākā cilvēces pārvērtība nenāca no tehnoloģijām.

Tā nāca no iekšienes.

Kādā cilvēces vēstures posmā daļa populācijas sāka attīstīt ārkārtējas spējas, kas apstrīdēja ierasto zinātnisko izpratni. Šīs spējas ļoti atšķīrās starp indivīdiem, sākot no šķietami nenozīmīgām pārmaiņām līdz spējām, kas varētu izaicināt veselas militārās vienības.

Tos, kuri tās attīstīja, sāka dēvēt par **Deviantiem**.

Viņu spējas sāka dēvēt par **Dīvainībām**.

Mūsdienās aptuveni piecpadsmit procentiem cilvēces piemīt Dīvainība. Tas ir būtiski mainījis attiecības starp indivīdiem, valdībām, korporācijām un institūcijām, kas atbild par sabiedrības drošību.

Daži Devianti kļuva par varoņiem, izmantojot savas spējas, lai aizsargātu nevainīgos un kalpotu lielākam labumam. Citi kļuva par paštaisīgiem tiesnešiem, noraidot institucionālu uzraudzību par labu neatkarīgai rīcībai. Vēl citi izmantoja savas spējas bagātības, ietekmes, atriebības vai kundzības gūšanai.

Deviantu parādīšanās neiznīcināja cilvēces jau pastāvošos konfliktus. Tā piešķīra šiem konfliktiem jaunas dimensijas.

Cilvēks, kas spēj veikt ārkārtējus varoņdarbus, ne vienmēr ir gudrs, līdzjūtīgs vai disciplinēts. Tāpat indivīds bez Dīvainības nav iedzimti bezpalīdzīgs vai zemāks.

Vara rada iespējas.

Raksturs nosaka, ko cilvēki ar tām dara.

Un pasaulē, kur ārkārtējas spējas ir kļuvušas par ikdienas dzīves daļu, atšķirība starp dāvanu un draudiem var būt daudz sarežģītāka, nekā sākotnēji šķiet.

# II. DEVIANTU ŠĶELUMS

Deviantu parādīšanās piespieda civilizāciju pārskatīt savu izpratni par vienlīdzību, atbildību un sabiedrības drošību.

Valdības cīnījās, lai izveidotu atbilstošus tiesiskos regulējumus. Tiesībaizsardzības iestādēm bija jāpielāgojas indivīdiem, kuru spējas var padarīt ierastās metodes neefektīvas. Militārās organizācijas pētīja Dīvainību nozīmi aizsardzībā un karadarbībā, savukārt korporācijas atzina to milzīgo komerciālo un tehnoloģisko potenciālu.

Parastie pilsoņi nonāca situācijā, kad viņi dzīvoja līdzās cilvēkiem, kas spēj veikt varoņdarbus, ko iepriekšējās paaudzes būtu uzskatījušas par neiespējamiem.

Sabiedrībā izveidojās vairākas plašas perspektīvas par Deviantiem.

### Varoņi

Varoņi veltī savas spējas nevainīgo aizsardzībai, katastrofu novēršanai un kalpošanai lielākam labumam.

Daži darbojas valdības pakļautībā vai oficiāli atzītu organizāciju ietvaros. Citi strādā neatkarīgi, vienlaikus saglabājot sabiedrības uzticību un sadarbojoties ar ārkārtas dienestiem.

Daudziem civiliedzīvotājiem varoņi iemieso cerību: pierādījumu, ka ārkārtēju varu var izmantot kam lielākam par personīgu labumu.

Tomēr varonība nāk ar ievērojamām cerībām. Varoņi saskaras ar sabiedrības uzmanību, tiesiskiem ierobežojumiem, politisku spiedienu un seku slogu par lēmumiem, kas pieņemti ekstremālos apstākļos.

Viena kļūda var iedragāt gadiem ilgu kalpošanu. Pat veiksmīga glābšanas operācija var atstāt sarežģītus jautājumus par blakuspostījumiem, pilnvarām un atbildību.

Dažus varoņus motivē līdzjūtība. Citi rīkojas pienākuma, vainas, personīgas traģēdijas vai vēlmes pierādīt, ka viņu eksistence nav kaut kas, no kā jābaidās.

Viņu raksturojošā iezīme nav spēks, kas viņiem piemīt, bet gan tas, kā viņi izvēlas to izmantot.

### Paštaisīgie tiesneši

Paštaisīgie tiesneši darbojas ārpus noteiktajām uzraudzības sistēmām vai pretēji tām.

Daži neuzticas valdībām un uzskata, ka oficiālās institūcijas ir pārāk lēnas, kompromitētas vai politiski ierobežotas, lai aizsargātu neaizsargātās kopienas. Citi ir piedzīvojuši institucionālas neveiksmes pirmajā personā un vairs netic, ka ierastie kanāli var nodrošināt taisnīgumu.

Saviem atbalstītājiem paštaisīgie tiesneši ir neatkarīgi aizstāvji, kas gatavi darīt to, ko citi nespēj.

Saviem kritiķiem viņi ir bīstami indivīdi, kas īsteno varu bez pietiekamas atbildības.

Atšķirība starp varoni un paštaisīgu tiesnesi ne vienmēr ir morāles jautājums. Tā var būt atkarīga no jurisdikcijas, metodēm, pilnvarojuma un tā, kam ir tiesības lemt, ko prasa taisnīgums.

Paštaisīgs tiesnesis var aizsargāt kopienu, ko iestādes ir atstājušas novārtā, vienlaikus traucējot izmeklēšanai vai ignorējot pienācīgu tiesvedību.

Labi nodomi neizslēdz sekas, un neatkarība automātiski nepadara kādu par ļaundari.

### Kriminālie Devianti

Daži Devianti izmanto savas spējas personīgam labumam.

Noziedzīgas organizācijas vervē indivīdus, kuru Dīvainības sniedz priekšrocības iefiltrēšanās, kontrabandas, piespiešanas, slepkavību, zādzību un organizētās noziedzības jomās.

Citi izveido savas varas struktūras, uzskatot, ka ierastie likumi nav piemērojami indivīdiem, kuru spējas pārsniedz parasto cilvēku iespējas.

Daži noziedznieki ir oportūnisti. Citi ir ideologi, kas uzskata, ka sabiedrība ir būtiski netaisnīga, un izmanto šo pārliecību, lai attaisnotu savu rīcību.

Bīstamākie apvieno spēcīgas Dīvainības ar inteliģenci, resursiem un pacietību, lai manipulētu ar institūcijām no iekšpuses.

Noziedzniekam nav jāpiemīt postošākā spēja Fortunā, lai kontrolētu daļu pilsētas.

Dažkārt ietekme, informācija un rūpīgi kultivētas bailes ir efektīvākas par neapstrādātu spēku.

### Ne-Deviantu vairākums

Apmēram astoņdesmit pieci procenti cilvēces nav zināmu Deviantu spēju.

Šie indivīdi joprojām ir zinātnieki, inženieri, karavīri, politiķi, ārsti, izmeklētāji, mākslinieki un parasti cilvēki, kas dzīvo parastu dzīvi.

Tehnoloģiskā attīstība ļauj ne-Deviantiem saglabāt konkurētspēju pasaulē, kur dažiem indivīdiem piemīt ārkārtējas dabas priekšrocības. Apmācība, specializēts aprīkojums, stratēģiska koordinācija un zinātniskā inovācija var daļēji kompensēt atšķirības.

Tomēr spriedze saglabājas.

Daži ne-Devianti apbrīno Deviantus. Citi riebjas par priekšrocībām, ko sniedz viņu spējas, vai baidās no nākotnes, kurā vara nosaka sociālo statusu.

Savukārt daudzi Devianti riebjas, ka viņus kolektīvi tiesā par minoritātes rīcību.

Neviena populācija nav ideoloģiski vienveidīga. Aizspriedumi, solidaritāte, aizvainojums, sadarbība un sapratne pastāv abās pusēs.

Galvenais konflikts nav vienkārši starp tiem, kam piemīt vara, un tiem, kam tās nav.

Tas ir starp konkurējošiem uzskatiem par to, kā vara jāizmanto, jāregulē un jāsadala.

# III. DĪVAINĪBAS — DEVIANTU VARAS DABA

Dīvainības ir ārkārtējās spējas, kas piemīt Deviantiem.

To daudzveidība padara universālu klasifikāciju sarežģītu. Dažas spējas ir uzreiz redzamas, savukārt citas var palikt neatklātas, līdz apstākļi atklāj to esamību.

Dīvainība var mainīt indivīda fiziskās spējas, ietekmēt apkārtējo vidi, uzlabot uztveri vai radīt efektus, kas apstrīd pastāvošo zinātnisko izpratni.

Šo spēju praktiskās pielietojums ievērojami atšķiras.

Šķietami pieticīga Dīvainība var kļūt ārkārtīgi efektīva, pateicoties radošai pielietošanai un disciplinētai apmācībai. Un otrādi, spēja ar ievērojamu postošu potenciālu var būt grūti kontrolējama, neuzticama spiediena apstākļos vai nepiemērota daudzām ikdienas situācijām.

Dīvainības piederēšana automātiski nepiešķir zināšanas, kas nepieciešamas tās efektīvai izmantošanai.

Apmācība, pieredze, spriedums, kontrole un situācijas apziņa joprojām ir svarīgi faktori, kas nosaka indivīda spējas.

Ne katrs Deviants izvēlas kaujas dzīvi. Daudzi izmanto savas spējas medicīnā, inženierijā, celtniecībā, zinātniskajā pētniecībā, glābšanas operācijās un citās mierīgās profesijās.

Dīvainību esamība ir paplašinājusi cilvēces iespējas, vienlaikus radot sarežģītus jautājumus par indivīda tiesībām un kolektīvo drošību.

Vai cilvēks ir jāierobežo tāpēc, ka viņa spēja var būt bīstama, pat ja viņš nekad nav izdarījis noziegumu? Kā iestādēm jārīkojas, ja citādi atbildīgs indivīds piemīt

Mans pirmais bots, tas ir vispārīgs tests. Būšu pateicīgs par konstruktīvu kritiku!