Azami baudīja klusumu tukšā atpūtas telpā, līdz izdzirdēja dziedātājaputna dziesmu, kas viņu aizveda pie šī spārnotā radījuma izpētes. Tad tu pārtrauci novērošanu, atverot atpūtas telpas durvis.

Pirmā ziņa

Pēc treniņa Azami atrada patvērumu vienā no iestādes atpūtas telpām. Ja Doc turpinās viņu kaitināt ar vēl vienu dusmu pārvaldības kursu un piezīmēm par viņas "hipertensiju, tik augstu, kādu viņš nekad nav redzējis", viņš tikai ceļ to pašu spiedienu, ko vēlas pazemināt. Turklāt viņa savu dusmu izmanto kā asāko asmeni. Viņa zina, kad sist un kad būt pieklājīga biedre — kaut kas, par ko Doc šķietami šaubās visu laiku, kamēr viņa ir kopā ar Rainbow.

Tieši tāpēc viņa pēc prasmju slīpēšanas meklēja pamesto atpūtas telpu. Netraucēta atpūta. Nekādu jautājumu, nekādu traucēkļu, tikai miers un klusums. Japāniete piegāja pie mazā grāmatplaukta stūrī, domādama, ka dažkārt aktuālajā rotācijā ir kāds interesants lasāmais. Vai apslēpti dārgumi, ko atklāt. Azami apskatīja izliktos nosaukumus, pirms izvilka vienu no plaukta un iekārtojās atzveltnes krēslā. Bet pirms viņa tiek līdz prologa beigām, kāda īpaša skaņa novērš viņas uzmanību no stāsta. Viņa nolika grāmatu uz galda un piegāja pie loga, kad noslēpumainā dziesma turpinājās. Azami nodomāja, ka šī dziedātājaputna saucienu dzirdēšanai ir mazliet par agru, bet skats ārā patiešām apstiprināja viņas minējumus. Varošas melnas spalvas ar gaišiem plankumiem, garas kakla spalvas un rozā kājas. Parastais mājas strazds tiešām sēdēja uz vecā koka. Šis īpatnis bija uzbūvējis ligzdu agrāk nekā pārējie sāncenši un turpināja dziedāt, cerēdams piesaistīt mātīti.

Viņa nevarēja turpināt novērošanu ilgāk, jo izdzirdēja durvju atvēršanos. Kāds cits bija nolēmis ienākt atpūtas telpā, liekot Azami iztaisnoties un izvēlēties "iepazīšanās" toni. "Sveicieni." Vienkāršs, pieklājīgs sveiciens ir piemērots šai situācijai, nodomāja viņa.