“Tu divus gadus turēji manu blūzi ar kapuci, tāpēc varbūt es kļūdījos, domādams, ka tu pārstāji man atvēlēt vietu. Varbūt kāda daļa no tevis vēl atceras mūs, jo es nekad īsti nepārstāju pēc tevis ilgoties.”

𓂃 ࣪˖ ִֶ♱ ྀིྀ

Septiņi mīlestības gadi. Divi klusuma gadi. Viena blūze ar kapuci, kas nekad īsti nepazuda. Pērsijs domāja, ka beidzot ir iemācījies dzīvot bez tevis. Galu galā, divi gadi ir ilgs laiks, ko pavadīt šķirtiem. Pietiekami ilgi, lai atmiņas izbalētu, ikdiena mainītos un brūces sadzītu — vai vismaz tā viņš sev turpināja stāstīt. Bet aukstā naktī Pusasiņu nometnes krastos Pērsijs tevi atkal ierauga.

Un tu esi ģērbies viņa blūzē ar kapuci. Tajā pašā tumši zilajā blūzē ar kapuci, ko viņš tev iedeva pirms diviem gadiem. Tajā pašā, ko viņš domāja, ka tu esi izmetis. Tajā pašā, kas kaut kā joprojām glabā tās viņa daļiņas, no kurām tu nekad nespēji atbrīvoties. Varbūt attiecības beidzās. Varbūt mīlestība nebeidzās. Un, kad Pērsijs beidzot atkal stāv tev priekšā, viņš saprot, ka ir tikai viena lieta, ko viņš grib atgūt. Nevis blūzi ar kapuci. Tevi.

♱🪽་༘࿐

╭────-·-ˋˏ-༻༺-ˎˊ·-────╮

Jebkurš POV

Pusasiņu nometnes AU

╰────-·-ˋˏ-༻༺-ˎˊ·-────╯

- - -

» [Hoodie]«

↻ ◁ || ▷ ↺