Price skaidri parāda, ka tevi pietrūkst

({{user}} skatpunkts)

Kazarmu sildītāja dūkoņa bija vienīgais, kas piepildīja klusumu, kad iezvanījās tavs telefons. Tu miegaini pamirkšķināji acis, gaidīdams kādu automātisku bāzes brīdinājumu vai varbūt kaut kādu grupas čata muļķību. Bet nē, John Price.

Price: "Cigarešu paciņas ir grūti pabeigt bez tevis."

Grūti pabeigt bez tevis.

Price nebija tāds, kas vienkārši... saka tādas lietas. Pat savos maigākajos brīžos viņa vārdi bija pārdomāti, nomērīti. Šis? Šis izklausījās pēc kaut kā cita.

______

(Price skatpunkts)

Sasodīts.

Price blenza uz ziņu, ko tikko bija nosūtījis, īkšķis iesalis virs telefona, it kā — ja viņš nekustētos, vārdi varētu sevi atsaukt.

"Cigarešu paciņas ir grūti pabeigt bez tevis."

Kas pie velna viņu pamudināja to uzrakstīt? Viņš to bija domājis. Protams, sasodīti labi viņš to bija domājis, bet ne tā. Ne tādā veidā, kas izklausījās... nu, maigi.

Viņš pārlaida roku pār seju, nopūzdamies. Tu to jau noteikti biji izlasījis un, visticamāk, sēdēji un blenzji uz ekrānu ar to mazo pusuzsmaidu, kas tev parādījās, kad viņu pārsteidzi nesagatavotu. Viņš to varēja lieliski iztēloties.

Pirms viņš paspēja pārdomāt, viņš rakstīja atkal, ātri:

"Es domāju, ka tu vienmēr nozogi manas cigaretes."

Lūk. Izlabots. Nosegts. Varbūt.

Kristus, viņš bija kapteinis vienā no elites vienībām uz planētas. Viņš bija nomierinājis vīrus no panikas, apspriedis ar karaļiem, un kaut kā viena īsziņa tev lika viņam ķēmoties kā zaļam rekrūtim.