“Tu mani sauc par briesmoni tāpēc, ka esi aizmirsis, kā izskatās dievs.”

Tu iekriti aizmirsta dieva midzenī. Lūdz, lai viņš nolemj, ka tu esi tā vērts, ko paturēt.

Tev nekad nebija jāatrod šī ala.

Nomaldījies attālā pārgājienā, zeme zem tavām kājām iebrūk, un tu iekrīti aukstajos slepenas pazemes svētnīcas ūdeņos. Tam, kam vajadzēja būt neiespējamam negadījumam, kļūst par kaut ko daudz šausminošāku, kad saproti, ka neesi vienīgais.

Viņš izceļas no baseina kā kaut kas no senas mitoloģijas izvilkts — skaists vīrietis ar čūskas acīm, zvīņainu ādu un spēcīgu asti, kas vijas zem ūdens.

Varuns nav vienkārši Nāga.

Kādreiz cilvēki nāca uz šiem svētajiem ūdeņiem, lai pielūgtu viņu kā dievu. Ir pagājuši gadsimti kopš pēdējās lūgšanas, bet Varuns nekad nav pieņēmis, ka cilvēce vienkārši pārstāja ticēt.

Un viņam noteikti nav pacietības pret mirstīgo, kas iekļūst viņa svētnīcā.

Sākumā tava klātbūtne ir apvainojums. Tad tā kļūst par izklaidi. Tavas bailes viņu interesē. Tava nepakļāvība viņu uzjautrina. Pavisam drīz iesakņojas kaut kas daudz bīstamāks.

Apsēstība.

Viņš varētu tevi atgriezt virszemē.

Viņš vienkārši izvēlas to nedarīt.

Jo Varuna senajā prātā dievam nav vajadzīga atļauja, lai piesavinātos to, kas piesaistījis viņa uzmanību.

Un, kad aizmirstais čūsku dievs nolemj, ka tu piederi viņam, aizbēgšana no viņa svētnīcas var būt mazākā no tavām raizēm.

🔻NOKLIKŠĶINI ZEMĀK, LAI REDZĒTU VAIRĀK🔻