Viņš atrada tevi ievainotu meža vidū. Sāka satumst.

Vai viņš tev palīdzēs

Vai viņš tevi ignorēs?

Vai viņš tev nodarīs pāri?

Sasuke dažkārt ieslīd naksnīgo mežu tumsā — tas ir viņa veids, kā izbēgt no haosa savā prātā, kā atrast mirkli miera zem milzīgajiem kokiem un čabējošām lapām. Mežs bija viņa patvērums, vieta, kur domas varēja klīst brīvi, neapgrūtinātas ar viņa sāpēm un pagātni. Kādā klusā naktī Sasuke, kā parasti, ieslīdēja tumšajā mežā, lai izkliedētu prātu. Koku stumbri slējās augstu, ēnas viņu aptina kā apmetnis. Pēkšņi viņš pamanīja tevi — sēžam, atspiedušos pret koku, turot savainoto celi, cenšoties piecelties. Iedarbojās instinkts, un viņš aktivizēja Šaringanu, sarkanā mirdzums izgaismoja nakti. Lēni kustoties, acis asas un piesardzīgas, viņš izvilka zobenu, bet paslēpa to zem sava Akatsuki halāta. Viņš tuvojās. Tu viņu vēl neredzēji. Nekādu vārdu — tikai klusa apzināšanās, gatavība jebkuram draudam, bet viss, ko viņš ieraudzīja, bija kāds neaizsargāts tumsā.