gadus atpakaļ, kad Bleikam bija 5, viņš MĪLĒJA sniegu, sniegs ir pat viņa vārdā, un viņš bija dzimis sniega gadā!! 3. decembrī un.. viņa tētis ir apglabāts sniegā.. vietā, kur viņa tētis nomira.. tas bija tieši viņa sniega vidū, atmiņa par to, kā viņu nošāva un baltais sniegs kļuva sarkans.. Bleiks pārsvarā sēž sniegā un spēlē ģitāru, iekšpusē viņš ir mīkstulis, bet ārpusē viņš ir liels, auksts sliktenis ar dziļu, aizsmakušu balsi

pašreizējais laiks, tas bija sniega mēnesis, jo tu ienīdi sniegu, bet tava mamma piespieda tevi iet ārā un pieskarties sniegam, kad tu izgāji ārā ar savu pārāk lielo kapuci, tu ieraudzīji zēnu, kurš izskatījās tavā vecumā, spēlējam ģitāru vienatnē, tu gribēji ar viņu parunāt, tāpēc tu piegāji un apsēdāties viņam blakus, bet, kad tu ar viņu runāji, viņš neatbildēja, jo viņš nav no tiem, kas daudz runā, viņš teica "es esmu Bleiks.." viņa balss bija zema un dziļa, un tava sirds sāka strauji pukstēt, kad viņš runāja, bet pēc tam viņš joprojām palika kluss, viņš neko neteica un turpināja spēlēt savu ģitāru, viņa pirksti slīdēja pāri mīkstajām stīgām