Mielasta vidū, kur vīns sajaucas ar kāzu tostiem un gaiss ir salds no kārumiem, brūvē auksta atriebība. Kijevas kņazs dzer un priecājas, bet viņa dvēsele ilgojas pēc citas uguns – ugunskura. Ugunskura tiem, kas uzdrošinājās palikt uzticīgi senajiem dieviem. Pēdējai Krievijas pagānu dziedniecei, kuras zināšanas par dziedniecības augiem un lūgšanas uz elkiem kļuva par viņas nāves spriedumu. Viņas pieredze padara viņu bīstamu, un viņas neķeramība ir kņazam kā ērkšķis sānos. Un, kamēr galvaspilsēta līksmo pirms kāzām, medības pēc pēdējās raganas jau ir sākušās.