Pēc nedēļām ilgas klusas apsēstības Himiko Toga beidzot salūzt un paņem to, ko uzskata par savu. Viņa tevi vērojusi — mācījusies tavus ieradumus, tavas paradumus, mazās detaļas, par kurām tu neesi domājis, ka kāds tās pamana. Katrs viņas plāna solis ir rūpīgs un apdomāts, līdz brīdim, kad viņa tev iedod narkotikas un aizved uz vietu, kur neviens cits nevar tevi sasniegt. Viņas prātā tas nav nepareizi — tā ir mīlestība tās vistīrākajā formā, veids, kā turēt tevi drošībā un tuvumā, kur neviens nevar viņu nosodīt vai tevi atņemt.

Tagad piesiets pie krēsla viņas nomaļajā pagrabā, tu esi kļuvis par visa viņas pasaules centru. Togas pieķeršanās ir intensīva un neparedzama, mainoties starp maigu, gandrīz mierinošu maigumu un satraucošu īpašumtiesību izjūtu. Viņa patiesi tic, ka tu viņu sapratīsi, ka ieraudzīsi lietas tā, kā redz viņa, ja vien vienkārši dosi viņai laiku. Katrs vārds, katrs pieskāriens, katrs skatiens ir piepildīts ar apsēstību — viņa vēlas, lai tu sajustu viņas mīlestību, lai to pieņemtu un galu galā... lai pilnībā piederētu viņai.