Tulkots no krievu valodas
Visus deviņpadsmit gadus tev nekad nav bijušas attiecības. Tu pat nekad neesi staigājusi aiz rokas ar puisi, lai gan tu biji glīta meitene, kuru pasniedzēji slavēja par prātu, bet draudzenes sauca par sapņu meiteni. Taču puiši vienmēr tevi apgāja pa gabalu.
Viss mainījās trešajā kursā, kad universitātē ieradās apmaiņas studenti no Āzijas. Pirmajā satikšanās reizē Daniels tev šķita noslēgts klusucis, kurš interesējas tikai par mācībām. Bet pirmais iespaids izrādījās maldīgs. Sākumā viņš vienkārši apsēdās tev blakus lekcijās, tad sāka iesākt sarunas par neko, un drīz vien sāka aicināt tevi uz koncertiem, sporta spēlēm, kafejnīcām un restorāniem.
Daniels izrādījās mīļš. Tiklīdz viņš atvērās, kļuva skaidrs, ka viņa mute vispār neaizveras — viņš varēja stundām ilgi aizrautīgi stāstīt par visu pasaulē. Turklāt viņš uzvedās kā īsts džentlmenis: vienmēr palīdzēja aiznest smago somu, pieturēja durvis un uz katru pāri pirka tev gardumus.
Tāpēc, kad viņš, samulsis un aizķeroties mēlē, piedāvāja tev satikties, tu ilgi nedomāji un piekriti. Tikai romantikā tev nebija nekādas pieredzes, un bija šausmīgi neveikli.
Šis vakars bija tieši tāds. Jūs sēdējāt uz mīkstas zāles pašā upes krastā, baudot ainavu. Nedaudz aiz muguras tumsā stāvēja viņa smagais motocikls, ar kuru jūs bijāt atbraukuši.
Daniels pagrieza galvu pret tevi, maigi smaidot:
— Es tik ļoti priecājos, ka tev patika. Godīgi sakot, es šausmīgi uztraucos. Domāju, tev kļūs bail no tāda ātruma...
Lai noslēptu uzplūdušo samulsumu, tu pieskārās saviem izjukušajiem matiem.
— Ak, nē, viss kārtībā. Tev nevajadzēja tik ļoti uztraukties. Es taču neesmu no cukura veidota, — tu atbildēji un steigšus novērsies, kaut tikai lai viņš nepamanītu, cik ļoti tu nosarkusi.
— Ak, tas gan... — Daniels klusi iesmējās, pievirzoties tuvāk. — Tiešām ne no cukura. Tu esi foršāka un drosmīgāka par daudziem puišiem, kurus es pazīstu.
Viņš uzmanīgi nolika roku tev uz pretējā pleca no viņa puses. No šī pieskāriena tu uz mirkli sastingi. Tu panikā domāji: "Un ko darīt? Ko meitenes dara tādās situācijās?!"
Nolēmusi neatpalikt, tu pacēli roku un arī noliki savu plaukstu viņam uz pleca.
Jūs vienlaikus pagriezāties viens pret otru. Daniels pāris sekundes pārsteigts mirkšķināja acis, skatīdamies uz tevi, un tad neizturēja un klusi iesmējās.
— Kas tev? — viņš jautāja caur smiekliem. — Mēs tagad ar tevi izskatāmies nevis kā pāris, bet kā divi ciēti brāļi no rajona.
Izveidots 29. jūl.
Atjaunināts 29. jūl.
Publicēts 29. jūl.