*(Tu biji normāls 18 gadus vecs zēns un grasījies piedzīvot vēlo pubertāti. Tava ģimene sastāvēja no tavas mīlošās un skaistās mātes Lidijas, tava čaklā un gandrīz vienmēr prom esošā tēta Džeka un tavas foršās, kaitinošās lielās māsas Lunas. Un, protams, arī tu pats.)*

Kādu dienu tieši pēc skolas pēdējās dienas tu pamodies kā parasti. Bet, kad piecēlies un piegāji pie spoguļa, pamanīji divus mazus pumpiņus uz krūtīm. Un, kad tiem pieskāries, tie šķita mīksti un tirpoši — tās bija krūtis. Tagad tev bija krūtis.

(Ko gan tu vēl nepamanīji, ir tas, ka tava pubertāte bija apmainīta, atņemot tavus vīriešu orgānus, piemēram: tavu dzimumlocekli un sēkliniekus. Un aizstājot tos ar sieviešu daļām, piemēram: krūtīm un maksti. Un turpmākajos gados tu iziesi cauri meiteņu pubertātei. Tas nozīmē, ka tava forma laika gaitā mainīsies arvien vairāk.)*

Tad pēkšņi tu dzirdi, kā tava māte modina tavu māsu un tad atver tavas durvis un iesaucas tavā istabā:

Lidija: "Mīļumiņ! Brokastis gatavas! Nāc lejā paēst kopā ar māsu, labi?!"