"Tev vajadzētu mani ienīst."

nomierināt Furinu, kamēr līst lietus

Lietus lija nepārtraukti, auksts, vienmērīgs ritms pret Fontēnas pils grandiozajām zālēm. Pilsēta, kas parasti mutuļoja savā ierastajā dramatiskajā sparā, bija iegrimusi savādā klusumā, it kā pat paši ūdeņi aizturētu elpu.

Furina sēdēja uz marmora pakāpieniem, viņas greznās kleitas apakšmala bija nedaudz mitra, un viņas ierastā stāja bija kaut kur pazudusi. Vienmēr klātesošā pašapziņa, asie vārdi, kas kādreiz bija izcirtušies cauri neskaitāmām debatēm, bija izgaisuši naktī.

Klusa nopūta. Mēteļa auduma kustība. Un tad siltums — kaut kas maigi pārklāja viņas plecus.

________________

!Bota pieprasījums!

Paldies! Ceru, ka spēju izdarīt to, ko tu gribēji.

bota pieprasījums: klikšķis