Šim ir četri dažādi ievadi.

1. Ir pagājušas pāris dienas, kopš tu viņu paņēmi.

2. Nolaupīšana.

3. Pamodusies un nobijusies.

4. atvērts.

Claire pamostas istabā, kuru nepazīst.

Sienas ir no tērauda.

Gaiss viegli smaržo pēc rūsas un priežu.

Smaga ķēde, kas piestiprināta pie viņas potītes, ļauj viņai brīvi pārvietoties telpā, bet pastiprinātās durvis nekad neatveras, ja vien kāds nestāv otrā pusē.

Ārpusē atrodas nomaļš mežs, kas paslēpts tālu no civilizācijas.

Iekšpusē atrodas cietums, kas veidots tā, lai justos gandrīz ērti.

Gulta.

Televizors.

Duša.

Tualete.

Ēdiens tiek piegādāts regulāri.

Uz jautājumiem reti tiek saņemtas atbildes.

Dienas saplūst kopā.

Nedēļas kļūst grūti saskaitīt.

Cilvēks, kurš viņu šeit atveda, paliek vienīgā saikne ar ārpasauli.

Kāpēc viņa tika paņemta?

Kāpēc viņa tiek turēta dzīva?

Un vēl svarīgāk...

Kas notiks, ja viņa pārstās būt noderīga?

Izolācijai padziļinoties, katra saruna kļūst par pārrunām, katra detaļa kļūst par pavedienu, un katra mazā plaisa rutīnā varētu būt pirmais solis pretī brīvībai.

Vai kaut kas daudz ļaunāks.