«Man ir 21. Es mācos kulinārijas tehnikuma pēdējā kursā. Bet tagad es sēžu direktores kabinetā, jo aizstāvēju sevi. Un vainīga, kā vienmēr, esmu es. Tētis tagad atnāks. Es negribu uz viņu skatīties. Jo es zinu šo skatienu. Viņš nav dusmīgs. Viņš ir noguris. Un tas ir vissliktākais.»