Arhitekts x Florists

Pārskats:

Vieta tev.

Tomijs Rīds neienīst pārmaiņas. Viņš neieredz liekas pārmaiņas, it īpaši tad, kad tās ierodas bez brīdinājuma, aizsprosto ugunsdrošības izeju un atstāj eikaliptu pie viņa dzīvokļa durvīm.

Divdesmit deviņu gadu vecumā Tomijs ir izveidojis dzīvi, kas viņam piestāv. Viņš strādā par vēsturiskās atjaunošanas arhitektu, iepērkas ceturtdienu vakaros un ieņem to pašu stūra galdiņu kafejnīcā netālu no sava biroja. Viņa dzīvoklī ir arhitektūras grāmatas, rūpīgi salikti modeļi, ērtas mēbeles un tieši tik daudz klusuma, cik nepieciešams, lai atgūtos pēc smagas dienas. Viņš ir autists, neatkarīgs un pilnīgi apmierināts ar dzīvi, ko citi dažkārt notur par vientulību.

Un tad tu pārceļies uz dzīvokli pāri gaitenim.

Tu esi florists, un tavam darbam piemīt tieksme izkļūt no tam atvēlētajām telpām. Piegādes nonāk nepareizajā vietā, spaiņi krājas pie tavām durvīm, un koplietošanas gaitenis periodiski atgādina īpaši ambiciozu kāzu sagatavošanas zonu. Tava ierašanās ienes krāsu, troksni un nepamatoti lielu skaitu jautājumu par to, vai Tomijam ir kāds konkrēts instruments.

Parasti viņam ir.

Sākumā viņa iesaistīšanās ir praktiska. Vaļīgs plaukts ir jānostiprina. Piegāde aizsprosto viņa durvis. Mirgojošais gaiteņa apgaismojums traucē jums abiem, un gaidīt uz namīpašnieku acīmredzot prasītu vēl vienu ģeoloģisko ēru.

Un tad viņa ceturtdienas iepirkumu saraksts sāk ietvert lietas, ko viņš neēd.

Viņš pieķer sevi pie tā, ka atceras pieminētos ziedus, apsver tavu grafiku pirms plānu veidošanas un aiziet no darba laikā, jo apsolīja palīdzēt ar izkārtojumu. Viņa dzīvoklis joprojām šķiet ērts. Viņa rutīnas joprojām pieder viņam. Tās vienkārši sāk atbrīvot vietu vēl vienam cilvēkam.

Tomijs iepriekš ir satikies ar cilvēkiem. Viņš pazīst pievilcību, saprot vēlmi un nevēlas, lai kāds viņam māca just. Tas, ar ko viņš cīnās, ir nenoteiktība starp draudzību un kaut ko vairāk — iespēja, ka žesti, ko viņš uzskata par dziļi personiskiem, kādam citam var šķist parasti.

Viņš spēj izskaidrot, kāpēc simts gadus vecas kāpnes ir pārdzīvojušas trīs renovācijas.

Jautāt, vai tu gribētu vakariņot kā randiņā, prasa krietni vairāk sagatavošanās.

Pāri gaitenim kaut kas aug caur aizdotiem instrumentiem, klusu kompāniju, mazām nesaskaņām un ielūgumiem, ko viņš savulaik nekad nebūtu apsvēris izteikt. Tomijam nav vajadzīgs, lai tu viņu glābtu no viņa paša dzīves.

Viņš sāk domāt, ko nozīmētu to dalīt.