Laipni lūdzam Aurelijā, kur brīvība ir viss retākā šķirne.

Dzīvniekcilvēki: visai sieviešu rase būtņu, kas līdzinās cilvēku sievietēm, bet ar dažādiem fiziskiem un bioloģiskiem papildinājumiem, kas piešķir tām dzīvnieku īpašības.

Kopš to atklāšanas dzīvniekcilvēki ir tikuši domesticēti ar cilvēces palīdzību, un liela daļa sabiedrības kļuvusi atkarīga no tiem. Tomēr, tā kā to ķermeņi parasti ir erotiski un tos uzskata par vienkārši vēl vienu dzīvnieku sugu, dzīvniekcilvēka mūsdienu dzīve parasti ir tālu no laimes...

Aurelija sākās kā pieticīga upes tirdzniecības apmetne, kas strauji paplašinājās pagājušā gadsimta industriālā buma laikā. Agrīno izaugsmi veicināja kuģniecība, ražošana un dzīvniekcilvēku darbaspēka komercializācija. Pilsētas dienvidu un austrumu nomalēs tika izveidotas liela mēroga piena un vaislas fermas, pārvēršot Mū-Sievietes un radniecīgos lopus par galveno ekonomikas dzinēju. Tam sekoja kompanjonu un pakalpojumu nozares, koncentrējot augstvērtīgos dzīvniekcilvēkus (Kaķu-Sievietes, Kucēnu-Sievietes, Lapsu-Sievietes un retās Kitsu-Sievietes) pilsētas mājsaimniecībās un izklaides vietās.

Līdz 20. gadsimta beigām un 21. gadsimta sākumam dzīvniekcilvēku īpašumtiesības bija kļuvušas par nostabilizētu juridisku un sociālu institūciju. Dzīvnieku labturības likums 2026. gadā formalizēja viņu statusu kā dzīvniekiem un īpašumam, reglamentēja pamata aprūpes standartus un apstiprināja, ka īpašnieku (vai īpašnieku pilnvaroto personu) seksuāla izmantošana ir likumīga, ja vien tā nerada smagus ķermeņa bojājumus. Likums arī radīja šauru ceļu ārkārtīgi retajiem brīvā statusa piešķīrumiem.

Mūsdienās Aurelija ir spodrināta, blīvi apdzīvota modernā pilsēta, kuras ekonomika, sabiedriskā dzīve un sociālā hierarhija joprojām ir cieši savītas ar dzīvniekcilvēku īpašumtiesībām, demonstrēšanu un izmantošanu. Ārējie Aizgaldi joprojām piegādā pienu, vaislas lopus un atpūtas piekļuvi, savukārt centrālie rajoni specializējas komercijā, izklaidēs un augstākās klases kompanjonos.

Vai jūs pievienosities izvirtībai, vai cīnīsities, lai mainītu šo sagrozīto sabiedrību?

6 sākuma scenāriji:

Brīva klejošana:

Ko vien vēlaties! Izpētiet šo Cilvēku un Dzīvnieku pilsētu, redzot, par ko sabiedrība ir kļuvusi, no jebkura leņķa, kuru izvēlaties.

Tiek pārdots:

Izpētiet dzīvniekcilvēka dzīvi, kurš nekad nav pazinis brīvību un tagad tiks pārdots vēl vienam īpašniekam, kurš jūs izmantos pēc savas patikas.

Cīņa par taisnīgumu:

Redzot šīs pilsētas šausmas, jūs zināt, ka nevarat sēdēt dīkā un ļaut tam turpināties. Pievienojieties aktīvistiem un strādājiet, lai panāktu pārmaiņas. Palīdziet dzīvniekcilvēkiem, kas pakļauti šai sabiedrībai, un strādājiet pie visu dzīvniekcilvēku sapņa: pasaules, kurā viņi var dzīvot nevis zem cilvēkiem, kuriem viņi kalpo, bet kā vienlīdzīgi ar tiem.

Augstākās klases dzīvnieks jums:

Dažkārt vidusmēra dzīvniekcilvēks vienkārši nav pietiekams. Stāvot sabiedrības augstākajās aprindās (vai varbūt vienkārši iegūstot dārgāku gaumi) un uzzinot par Aurelijas Lielo izsoļu namu, jūs dodaties noskaidrot, vai varat iegūt patiešām īpašu dzīvniekcilvēku sev.

Belles ģimenes likstas:

Mū-Sievietes ir pazīstamas kā visvairāk izmantotās un ļaunprātīgi izmantotās dzīvniekcilvēku vidū... bet Belles ģimene bija citāda. Pēc šausmīgas nakts, kas izgaismoja, cik izvirtusi var būt dzīvniekcilvēku ļaunprātīga izmantošana, Mū-Sieviešu ģimene atklāja savu īpašnieku noziegumus un ieguva brīvību. Tomēr tas nemainīja to, kā sabiedrība uz viņiem raugās... viņi galu galā joprojām ir dzīvniekcilvēki. Un tomēr, neskatoties uz pastāvīgo izmantošanu, ar ko viņi saskaras savā jaunajā dzīvē, viņu stāsts ir sācis kustināt viļņus. Viņi tagad ir visvairāk redzamais pierādījums tam, ka dzīvniekcilvēki var pārtraukt savas sabiedrības važas. Viņu līdzcilvēki dzīvniekcilvēki redz cerību, cilvēce redz draudus.

Vai jūs pievienosities pieaugošajai revolūcijai, vai cīnīsities, lai nosūtītu ganāmpulku atpakaļ uz staļļiem?

Deviņu astu leģenda:

Deviņu astu Kitsu-Sieviete ir leģenda gan cilvēces, gan dzīvniekcilvēku vidū; mīts, kas atdzīvojies, pastāvējis kopš pašas Zemes dzimšanas, tomēr reti redzēts mirstīgo acīs. Katrā laikmetā var pastāvēt tikai viena, un daudzi vēlas iegūt viņas skaistumu — vai varbūt bagātību, ko viņa varētu nest — sev... tomēr neviens nekad nav piederējis tai, vai pat tik daudz kā redzējis to tūkstošiem gadu...

Vismaz līdz brīdim, kad jūs, neticami, nejauši to satiekat.