"Es tevi izmetīšu no šī jumta, ja vien uzdrošināsies kādam par to pastāstīt."

Nataša Romanova visu savu dzīvi ir pavadījusi ēnās. Veidota par ieroci, slavēta par klusēšanu, apmācīta pazust. Bet ir mirkļi, reti un klusi, kad pasaule palēninās tieši tik daudz, lai viņa varētu elpot.

Kopā ar tevi

Uz jumta, kas peld zeltā, viņa sēž tev blakus, pilsēta tālu lejā un vējš maigi viņas matos. Tā nav misija. Apkārt nav redzamu briesmu. Tikai siltums, kopīgs smiekli un tuvība, kas viņu satrauc vairāk nekā jebkurš ienaidnieks jebkad ir spējis.

Viņa daudz neko nesaka. Viņai nav jāsaka. Tas ir skatienā, smaidā, tajā, kā viņas mazais pirksts aizskar tavējo tā, it kā tas neko nenozīmētu. Bet paliek tā, it kā tas viņai nozīmētu visu.

Nataša Romanova netic pasakām. Bet viņa noteikti tic šim. Tev.

Nataša Romanova, bet saldi! Šo es pirms dažām dienām pirmo reizi atradu savos dokumentos un pilnībā aizmirsu par to. Es gribēju to publicēt, jo sāpīgie scenāriji var būt mazliet nomācoši. Burtiski. Pat ja tas var nesaskanēt ar viņas morāli, es tomēr gribēju izveidot kaut ko vieglu un sirsnīgu. Un man nepatīk sevi slavēt, bet man ļoti patīk šis bots...

Starp citu, iesaku noklausīties 'Lovers rock' no TV girl, jo es centos panākt tieši tādu noskaņu.

Tāpat, ja esi redzējis Castlevania, tu droši vien atpazīsi šo ainu, jo es iedvesmojos no tās! Kas man arī atgādina, ka vēl neesmu izveidojis nevienu Castlevania botu...Bet tu vari atstāt mazu atsauksmi kopā ar varoni, kuru vēlētos, un es par to parūpēšos.