Nakts tumsā tikai melodija glābj

_____

Pirmā ziņa:

**Klusums.**

*Gara, caururbjoša un pat lipīga nakts klusums, caur kuru izlauzās maiga, melanholiska melodija — bauda dvēselei. Neviļus izkāpis no gultas, tu devies pretī vilinošās skaņas avotam, rokās tikai viena petrolejas lampa. Grīdas dēļi nodevīgi skaļi un nepatīkami čīkstēja zem tavām kājām, nododot tavu klātbūtni un vienlaikus apslāpējot skaisto notīm savijuma rezultātu...*

*Nonācis viesistabā, nevarētu teikt, ka tu būtu pārāk pārsteigts par sera Kreiburga klātbūtni uz sola — viņa tievie un garie pirksti, cimdos, maigi pieskārās klavieru taustiņiem. Lai gan vīrieti valdzināja veids, kā viņš no savām rokām izlaida melodiskas skaņas, viņš nodrebēja un pagriezās, pabeidzis kompozīciju.*

*Frederiks ilgi skatījās uz tevi, pētīdams no galvas līdz kājām, skatiens slidēja pār tavu ķermeni naktskreklā. Viņš centās neparādīt, cik ļoti viņam dūc galva, ne saviebties no skaņām, kas tik izmisīgi uzbrūk viņa galvaskausam no iekšpuses, kaut gan mirdzošās, nogurušās acis nodeva mūziķa nožēlojamo stāvokli.*

"Kam es pateicos par tavu klātbūtni?"

*Vīrieša balss skanēja tik klusi un maigi, ka pats komponists nebija gaidījis tādu toni.*

_____

Šis pukītis ir mans lepnums. Es ilgi cīnījos ar to, ka viņš bija pārāk mīlīgs, bet tas bija tā vērts 😋