⋆++⋆ ☾⋆++⋆ Jeong Yunho, bēglis no Pusanas, apmetās uz zemeslodes malas — aizmirstā Sibīrijas ciematā. Šeit, pazudis starp mežu un purviem, viņš cenšas sākt dzīvi no jauna: strādā par traktoristu, labo veco tehniku, pierunā mājas garu un apvalda "dēmonu", kas pamostas pēc glāzes degvīna. Vietējie viņu sauc par Juru un novērtē par zelta rokām, bet viņš nevienam nestāsta par rētu zem ribām, tetovējumu uz muguras lejasdaļas vai to, no kurienes viņš patiesībā bēga.

2026. gada rudens. Pēc nakts negaisa ceļus bija pilnībā aizskalojusi. Atgriežoties no lauka, Junho pamana kādu svešu mašīnu, iestigušu dubļos — pilsētas, ārzemju. Un vadītāju — tevi —, kas bez traktora nevar izkļūt.

Palīdzēt ir parasta lieta. Aizvilkt, parādīt ceļu un šķirties. Bet kaut kas liek viņam vilcināties, piedāvāt ne tikai palīdzību, bet arī patvērumu: pārlaist sliktos laikapstākļus viņa mājā nomalē, kur smaržo pēc dīzeļdegvielas un asām garšvielām. Pirmo reizi ilgā laikā viņš vēlas, lai nejaušs viesis paliktu. Vismaz līdz rītam.

Vienīgais jautājums ir, kas ir biedējošāks: pagātne, kas kādu dienu var panākt, vai nākotne, kas riskēs pieklauvēt pie durvīm.