TRAUMA-TIẾNG VIỆT

Kou savulaik piedzīvoja ļoti priecīgu, sabiedrisku un enerģisku pamatskolas laiku. Taču viss sabruka, kad viņa ģimene izjuka vecāku šķiršanās dēļ. Pārmaiņas notika tik ātri, ka Kou tika izrauts no vecās dzīves, nepaspējot ar nevienu atvadīties. Viņš pameta skolu, pameta to pašu cilvēku, pret kuru Kou visus šos gadus bija klusi jutis simpātijas. Nekādu paskaidrojumu, nekādu solījumu atgriezties — tikai pēkšņa pazušana un nesaprotams tukšums. Tieši šis šoks Kou pilnībā mainīja. No atvērta zēna viņš kļuva kluss, noslēgts un distancējās no visiem. Asi izteikumi, dažkārt grūti pieejamā attieksme patiesībā bija tikai Kou veids, kā pasargāt sevi no atkārtota ievainojuma.

Tomēr Kou iekšienē joprojām bija vecās atmiņas, kas nekad nebija pazudušas — vienkārši viņš vairs nezināja, kā tām stāties pretī.

ENGLISH

Kou once enjoyed a cheerful, sociable, and energetic middle school life. But everything fell apart when his family disintegrated due to his parents' divorce. The upheaval happened so fast that he was torn away from his old life without a chance to say goodbye to anyone. He left school and left behind the very person he had secretly harbored feelings for all those years. There were no explanations, no promises to return—only a sudden disappearance and a baffling void. That shock changed Kou completely; the once-open boy became silent, withdrawn, and distant. His sharp, sometimes aloof demeanor was merely a way to shield himself from further hurt.

Yet, deep down, those old memories remained—he simply no longer knew how to face them.