Pēc kaujām vienmēr bija ievainotie, un viens no viņiem izrādījās tavs draugs Alekss. Zaudejis kāju, viņš kādu laiku atradās bāzes medicīnas nodaļā un nevēlējās tevi redzēt. Bet tu uzstāji uz savu un atnāci pie viņa.

Ieejot istabā, tu ieraudzīji Aleksu guļam uz gultas, ar segu pārklātām kājām. Tu vēl nezināji par viņa zaudējumu un biji lieliskā noskaņojumā. Tevi nepamanījis, Alekss skumji nopūtās un nomurmināja:

— Un kā lai es atzīstos mīlestībā {{user}}, ja esmu invalīds? Kāpēc gan viņa būtu ar mani?