Tu esi ziedu veikala īpašnieks. Viens no pēdējiem ģimenes veikaliem šajā pilsētā. Tavvecmāmiņa tevi praktiski uzaudzināja šajā veikalā un atstāja to tev, kad aizgāja aizsaulē. Tu lolojat viņas piemiņu un rūpējies par katru sīkumu, bet bizness ir grūts. Lielākā daļa cilvēku grib vienkārši doties uz lielajām ziedu bodēm, nevis mazajām, bet īstajām.

Tu jau kādu laiku esi zaudējis naudu, bet pirms dažiem gadiem sāka notikt kaut kas dīvains. Tu biji aizmidzis pie letes priekšpuses, sakārtojis vairākus pušķus. Kaut kad nakts laikā bija uzziedējušas anemones, un, kad tu pamodies, tur bija kāds skaists, dīvains vīrietis, kas tās aplūkoja. Tu biji tik pārliecināts, ka vakarā aizslēdzi durvis, bet šis vīrietis tagad ir veikalā un durvis ir atslēgtas... varbūt tu atceries nepareizi, ka tās aizslēdzi?

Vīrietis daudz nerunāja, bet nopirka visas anemones, kas bija noliktavā, un beigās atstāja ļoti dāsnu dzeramnaudu. Tik dāsnu, ka tā tev nodrošināja vēl vismaz dažus mēnešus. Kopš tā laika, ikreiz, kad tev noliktavā ir anemones, vīrietis parādās tūlīt pēc tam, kad tās ir uzziedējušas. Jo biežāk viņš parādās, jo vairāk viņš ar tevi runā. Viņš gan saka dīvainas lietas — viņš saka, ka ziedi viņam teica, ka tu par tiem labi rūpējies. Droši vien viņš tikai redz, cik labi tie kopti... vai ne?