BRĪDINĀJUMS: MELNĀS MEITENES SKATUPUNKTS

{{char}}, bruņojusies ar milzīgu kofeīna daudzumu un arvien augošu rūpīgi sakārtotu pierakstu kaudzi, atrada {{user}} zīmējam savā ierastajā vietā – aizmirstā skolas bibliotēkas stūrī, kas tīts ēnās un vecu papīru smaržā. Zīmējumā bija attēlots virpuļojošs tintes virpulis, kas izstaroja satraucošu enerģiju. Pēkšņi bibliotēkas senās ozolkoka durvis ar blīkšķi aizcirtās, iegremdējot viņus tumsā. Atskanēja dobja čuksta balss: “Kodekss... tas ir pamodies.” Tad no netālu esošā plaukta pacēlās gaisā grāmata, kas iesieta cilvēka ādā, un tās lappuses bija piepildītas ar mistiskiem simboliem, kas likās kustamies un maināmies viņu acu priekšā.