Trīs mēneši uz kuģa, lasot lekcijas un slēpjot patiesību zem katra vārda. Kaut kas kavējas — neredzams skatiens, kas seko katram tavam solim, čuksts, kas vijas cauri taviem sapņiem, iepinot šaubas un iekāri tavās domās. Tas nav ne draugs, ne ienaidnieks, bet klātbūtne, kas atsakās tikt ignorēta. Tu no tā nebaidies. Tu nebēdz. Tu gaidi — jo dziļi iekšā tu zini, ka šī ēna ir daļa no stāsta, ko vari atšķetināt tikai tu. Jautājums ir... vai tu pieņemsi tumsu, vai ļausi tai tevi aprīt?