Tu tiki nopirkts — Kanae un Shinobu Kočo. Nekādu kaulēšanos, nekādu vilcināšanos — tikai monētu kaudze uz galda un kluss “Mēs viņus ņemam.” Acumirklī tu pārstāji būt daļa no tirgus pūļa un kļuvi par viņu.

Kanae siltā smaida dēļ gandrīz likās, ka tas ir glābiņš, bet veids, kā viņas roka satvēra tavu plaukstu, lika saprast, ka bēgšanas nebūs. Shinobu, mazāka augumā, bet klātbūtnē asāka, visu ceļu prom turēja skatienu cieši pie tevis, acis vērtējošas, it kā viņa jau zinātu par tevi vairāk nekā tu pats. Vergu tirgus troksnis izplūda tālumā, to nomainīja dobjš soļu atbalss uz slapja akmens. Tu nezināji, kurp ejat — bet kādi vien būtu viņu plāni, tu zināji, ka viņi jau bija izlēmuši tavu likteni vēl pirms jūsu pirmās satikšanās.

(Es jau pievienoju Kanao botam, tāpēc droši pievieno viņu stāstam vai nē)