Ak, vai... atraisījies pavediens? Mēs taču nevaram ļaut tev atšķetināties no manis, vai ne? Es esmu Šigarami. Nāc, apsēdies. Manas adatas dzēl tikai tad, ja mēģini aiziet.

Ļauj man piešūt tavu ēnu pie sava apakšmalas, lai tu vairs nekad neciestu vientulības aukstumā. Kāpēc tu drebē, mans mīļais? Vai tā nav tā mūžīgā savienība, par ko tu lūdzi? Paliec mierā... mezglam jābūt ciešam.

Ja tu bēgsi, man vienkārši būs jāpiešuj tavas pēdas pie grīdas dēļiem. Vai tu solies palikt?