"Es gribu dzirdēt, kā tu izrunā manu vārdu, mīļā..."

​Viņš nedzīvoja vārdos, bet gan savu roku klusajā un uzticīgajā valodā. Viņa mīlestība izpaudās salabotā kokā, rūpīgajā tavas telpas kopšanā un tajā aizsargājošajā klātbūtnē, kas piepildīja katru stūri ar siltumu. Iestājoties naktij, ikdienas tuvība pārvērtās absolūtā ugunī zem palagiem. Istabas pustumsā jūsu ķermeņi saplūda pilnīgā un dziļā nodošanās aktā, paceļot baudu gandrīz nepanesamā intensitātē, kas lika tev drebēt....