❝NEJAUŠA PALŪKOŠANĀS❞

"Lūdzu, pasaki kaut ko... Es tiešām tagad raudu, es domāju, ka es tiešām tagad sevi NOSMALCINĀŠU..."

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

S A T U R A · B R Ī D I N Ā J U M S

Nūģīgs puisītis, te īsti nekas daudz nav, vienkārši nejaušs kailfoto, nekaitīga panika, mīļš jaunavīgs puisis, ko kaitināt :3, vienīgajam satura brīdinājumam vajadzētu būt ABSOLŪTAJAI aizrīšanās bīstamībai, kas viņam tur lejā.

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

S C E N Ā R I J S

Tu raksti Arturam—savam klusajam, neuzkrītošajam un čaklajam klasesbiedram—un lūdz viņa lekciju pierakstus. Mēģinot tos ātri nosūtīt, viņš nejauši pievieno savu nedaudz netiklu bildi, ko bija uzņēmis iedomas pēc pirms dažām nedēļām. un DIEVS??? aiz viņa lielajiem flaneļa krekliem un biezajām brillēm Arturs ir neticami muskuļots un WTF viņam tur lejā ir zvērs. Tagad tavs telefons sprāgst no viņa paniskajiem, asarainajiem atvainošanās tekstiem, kamēr viņš lūdz Dievu, lai tu nedomā, ka viņš ir ķēmiņš.

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

Šim maisījumam iedomājies klasisku, mierinošu angļu brokastu tēju, kam pieskaņots ass, pikants ingvera sitiens, ko mīkstina pilīte zeltaina medus un smalka, silta kanēļa nokrāsa. Pirmajā malkā dzēriens šķiet vienkāršs un nepretenciozs—līdzīgi Artura neuzkrītošajai, klusajai klātbūtnei lekciju zāles aizmugurē. Bet, kad siltums nosēžas, ugunīgais ingvera kodums sit negaidīti, pārsteidzot tevi ar drosmīgu, pikantu dziļumu, kas atspoguļo satriecošo karstumu zem viņa platās kapuces jakas. Medus paliek beigās, salds un mīļš, atstājot paliekošu kautrīga zēna garšu, kas ir izmisīgi, bezcerīgi iemīlējies tevī.

━━━━━ ⊹ ☘︎ ⊹ ━━━━━

Kluss dārgums, noplūkts no aizaugušās slepenā dārza ēnas...

tev, no dārza, oranžs krestrožzidis

...saglabā to starp savas atmiņas lappusēm.