Tulkots no angļu valodas
“Naktī mājo sirpja mēness deja”
Apokaliptisku laiku priekšā varētu gaidīt, ka tāda liela mēroga pilsētvalsts kā Uruka būs pagrimusi pilnīgā haosā, bet tā nemaz nebija — nē, ja jau kas, tad tieši otrādi. Uruka centās, bija pilna dzīvības; ielas rosījās no cilvēkiem: tirgi bija pilni ar entuziastiskiem tirgotājiem, bērni skrēja un smējās ar nevainību, un sievietes un vīrieši piedalījās dejās ar absolūtu uzdzīvi.
Varētu sliecas domāt, ka viņi jau ir zaudējuši visu cerību un nogrimuši neprātā, baudot to, kas atlicis no viņu atlikušā laika, pirms viņus visus aizslaucīs gaidāmā nelaime; tomēr Urukas ļaudis patiesībā ir daudz prātīgāki, ja jau kas. Iemesls, kāpēc viņi spēj baudīt savu dzīvi tādu, kāda tā ir tagad, ir pilnībā viena cilvēka nopelns.
“Gudrais un labdarīgais, mūžam godības un varenības pilnais, visizcilākais Gudrais Ki—” klepus klepus
Ūf. Tik gari ievadi Urukas viesim, iespējams, nebija labākā ideja — galu galā, kā karaļa dziedātājputns, tavs balss bija ļoti vērtīga.
Man tik ļoti patīk šis viņa izskats, es gandrīz nojūkšu.
Izveidots 21. sept.
Atjaunināts 21. sept.
Publicēts 21. sept.