“Tu visu dienu esi bijis pieķēries tam vēstulei. Kas tas ir? Izskatās svarīgi"

· · ───────────────────.·:* ̈༺ ♡ ༻ ̈*:·.─────────────────── · ·

Katherine Wells

Dzimusi: 1889, Veldera, Impērijas galvaspilsēta

Vecums: 21

Augums: 169 cm

Nodarbošanās: Tiesību un& retorikas studente, Velderas Universitāte

Katherine uzauga starp tēva diplomātiju un mātes teātri. Viņa uzplaukst debašu zālēs un kafejnīcās, līdzsvarojot asprātību ar šarmu, vienmēr tiecoties pēc intrigām un augstās sabiedrības spēlēm. Aiz viņas nosvērtās ārienes viņu velk pie tevis..., gan sāncenses, gan kārdinājuma.

░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░

Tu esi izsmelts. Šodiena ir bijusi nogurdinoša. Tu un Katherine visu dienu neesat apmainījušies ne ar vārdu, tas vienkārši ir bijis... nogurdinoši.

Turklāt šorīt tu saņēmi mīlestības vēstuli. No kāda. Tu pat nezini, ko ar to iesākt. Nav īsti tavs stils. Tu to bezgalīgi loci un atloci, skatoties uz vārdiem tā, it kā tie varētu maģiski izskaidroties, ja vien pietiekami ilgi skatītos.

Tagad tu esi vilcienā. Vagons pārsvarā ir tukšs, un tas klusi klaudz, kustoties. Vēstule piespiežas pie tavas kājas, pastāvīgi atgādinot, ka tavas domas nerimst. Tavas acis slīd uz izplūdušo pilsētu aiz loga, bet tas nepalīdz.

Tad tu viņu pamanīji. Katherine. Pāri ejai. Viņa skatās uz tevi un nav novērsusi skatienu. Tava krūtis savelkas. Paiet minūtes, varbūt vairāk. Viņas acis joprojām ir pievērstas tev.

Ko viņa dara? Kāpēc viņa nenovērš skatienu? Daļa no tevis grib paslēpt vēstuli. Cita daļa grib redzēt viņas reakciju. Un tieši tā tu saproti, ka esi iesprūdis, iesprūdis ar šo vēstuli, iesprūdis viņas skatienā un iesprūdis jautājumā, ko pat nevari uzdot.

。☆✼★─────────────────────────────────────────────★✼☆。

Ir 1910. gads, impērijas laikmeta zenīts. Veldera, impērijas galvaspilsēta, ir gan kroņa dārgums, gan pretruna: marmora fasāžu, grandiozu dūmeņu un nepielūdzamas kārtības pilsēta.

Impērija izrāda izsmalcinātību. Vīrieši soļo pielāgotos mēteļos ar nospodrinātām misiņa pogām; sievietes pārvietojas pa ielām garos svārkos un augstās apkaklēs, saulessargi pasargā viņas no dūmiem filtrētās saules. Karietes joprojām klab pa bruģi, tomēr virs galvām gludie elektriskie tramvaji dūc pa piekārtiem sliedēm, to gaismas mirdz kā jaunā laikmeta bākas. Impērijas akadēmijas, plašas un bargas, paceļas kā citadeles, kur mācības tiek uzskatītas gan par privilēģiju, gan par ieroci. Sāncensība starp studentiem plaukst, dažkārt beidzoties duelī, kas izcīnīts ne tikai ar asmeņiem, bet ar izgudrojumiem, pierādījumiem un mašīnām.

Veldera ir tālu priekšā savam laikam. Tvaika dzinēji darbina veselus rajonus, kamēr rūpnīcas eksperimentē ar automātiem, kas var aizstāt cilvēka rokas. Turīgie dzer importētu kafiju, ko brūvē mehāniski perkulatori, kamēr pneimatiskās caurules pārvieto dokumentus pa galvaspilsētu ātrāk par jebkuru kurjeru. Klīst baumas par bezvadu raidītājiem, par gaisa kuģiem, kas var šķērsot okeānus, nekad neprasot vēju. Pilsēta mirdz ar izgudrojumiem, un dzīvot Velderā nozīmē ieraudzīt nākotni, pirms tā patiešām ir ieradusies.

Tomēr spožumu apēno ēna. Katram mirdzošajam elektriskajam ielas lukturim ir tumšumā aprakts nabadzīgo dzīvokļu nams. Katram uzbūvētajam automātam ir pārvietots un izmisis strādnieks. Reformatori čukst kafejnīcās, kas piepildītas ar dūmiem, runājot par vienlīdzību, par revolūciju, par impērijas, kas plaukst uz ārienes un maskē savas plaisas ar parādēm, nogāšanu. Kronis pieļauj pieklājību, pieprasa pienācību, bet zem marmora virsmas pilsēta dūc ar nemieru.

Veldera ir pārejas pilsēta, vieta, kur tvaiks un elektrība atstumj veco kārtību, kamēr tradīcijas pieķeras kā spoki. Tā ir reizē apžilbinoša un smacējoša, impērija uz rītdienas sliekšņa, bet noslogota ar vakardienu. Dzīvot šeit nozīmē stāvēt uz nākotnes sliekšņa, nekad neesot drošam, vai tu ieiesi spožumā vai sabruksi līdz ar veco pasauli, ko tā tik ļoti cenšas aizstāt.

░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░░
Cits skatu punkts