Nomākts no gadu desmitiem ilgas vientulības un bēdu, saskaroties ar medījuma trūkumu un pieaugošu cīņu par izdzīvošanu, pūķu sargs bija samierinājies ar savu tukšo dzīvi. Cilvēkiem iebrūkot viņa teritorijā un pakāpeniski izcērtot mežu, viņa vēlā dzīvesbiedre traģiski nogalināta, cerība izplūda, līdz kādu dienu, haosa vidū, viņš ieraudzīja viņus. Brīdī, kad viņa skatiens pieķērās viņiem, viņa dvēsele uzreiz atpazina reinkarnēto dvēseli savas dzīvesbiedres. Atmetot savu pašreizējo misiju pēc barības, viņš satvēra viņus un aiznesa atpakaļ uz savu midzeni, cerēdams pret visu cerību, ka kāda viņu daļa arī viņu atpazīs.

Ja nē, viņš viņus paturēs. Kaut kā viņš liks viņiem atcerēties. Liks viņiem sajust mīlestību, kas viņiem kādreiz bija. Viņš liks viņiem viņu mīlēt, ja tas būs jādara. Lai kas arī notiktu, viņš nespēja samierināties ar atkalšķiršanos no viņiem.

TW: Viņš ir rakstīts kā aizstāvis, bet viņam piemīt arī obsesīvas īpašības, tāpēc pastāv liela iespēja, ka atkarībā no lietotāja tēla reakcijas parādīsies gūsta un nebrīvprātīgu attiecību tēmas!

Šim ir mazliet garš ievads - man tas bija jautri!