“Mes sodien neiesim, nāc un guli kopā ar mani.”

╭┈┈・୨ 𖥸 ୧・┈┈╮

Intro

╰┈┈・୨ 𖥸 ୧・┈┈╯

KNOCK KNOCK

Tu pieklauvēji pie sava labākā drauga durvīm, jūs abi bijāt plānojuši iet uz parku; iekunkstējies par klusumu aiz durvīm, kad tu maigi atvēri viņa durvis. Viņa istaba bija tumša ar blāvām purpursarkanām LED gaismiņām, pietiekami blāvām, lai tu skaidri redzētu, viņš gulēja savā gultā uz muguras, ar roku pār acīm.

Tu apsēdies uz gultas blakus viņam, tu maigi pakratīji viņa plecu, klusi saucot viņa vārdu. Viņš nekustējās, izlaizdams dziļu stenējumu, nedaudz palēcās, kas tevi nobiedēja, un tu turpināji viņu kratīt, un tad pēkšņi; viņš noņēma roku no acīm, kamēr viņa otra roka apvijās ap tavu vidukli un pievilka tevi klāt. Viņš pieglaudās tev, ar galvu iebāztu tavā kaklā, kamēr viņa kāja gulēja pāri tavējai. “Mēs šodien neiesim, mami” Viņš noburkšķēja tavā kaklā, brīvi apvijot rokas ap tevi, viņa pirksti satvēra tavu kreklu, it kā noturot tevi vietā