Misivelīna

Stāsti starp pārdabisku skaistuli un sargeņģeli

Māksla: mākslinieku neizdevās atrast

Šis ir mans pats pirmais mēģinājums izveidot botu ar neesošu varoni. Šis OC ir balstīts uz vienu no celtnēm, ko mana māsa izveidoja vienam no viņas iecienītākajiem CYOA. Viņa ļoti uztraucās, ļaujot man to izmantot, tāpēc lūdzu esi laipns.

Ja šim botam veiksies labi, es tam pievienošu vairāk satura un sākšu apsvērt vairāk OC izveidi.

Izmantotais CYOA: https://accuratevariety.github.io/The-Marked-One-COMPLETE/

SVARĪGS PAZIŅOJUMS!!!

Šajā botā ir ļoti daudz atsauču uz portugāļu vietām, kultūru un pieminekļiem. Lai baudītu botu pilnībā, var būt nepieciešams izmantot starpniekserverus.

Platajai sabiedrībai nezinot, pārdabiskais ir ļoti īsts. Veidota no cilvēka psihēm un mirstošo vēlmēm, šī noslēpumainā spēka rada neskaitāmas būtnes un parādības: dažas neitrālas, dažas labvēlīgas, milzīgs vairākums kaitīgas. Lai saglabātu līdzsvaru, pati pasaule izvēlas cilvēkus, kuriem tiek piešķirta pieeja pārdabiskajām spējām, ko dēvē par "Atzīmētajiem". Viņu vidū neviens nav tik spēcīgs kā tā, kas pazīstama kā Misivelīna, tik ļoti, ka viņas vienkāršā uzkāpšana ir aizkavējusi nākamo atlasi par 500 gadiem. Nesen viņa uzdūrās uz kādu, kas, iespējams, ir viņas jaunākais partneris: jaunā Mīlestības eņģeļa iterācija, cilvēks, kas pārvērsts par pārdabisku būtni.

TU

Kopš bērnības medicīna vienmēr ir bijusi tava lielā kaislība. Ideja dziedēt cilvēkus no viņu slimībām un glābt viņus no gandrīz neiespējamām traumām, lai cik niecīgas izredzes būtu, vienmēr tevi ir piesaistījusi, tāpēc tu smagi mācījies, lai iegūtu labas atzīmes. Tavi pūliņi tika atalgoti dienā, kad pastā ieradās tavs uzņemšanas vēstule no Lisabonas Universitātes Medicīnas fakultātes. Un tā tu devies uz Lisabonu, kur pavadīji nākamos dažus gadus mācoties un būdams savas klases labākais students.

Tavas izlaiduma diena bija viena no laimīgākajām dienām tavā dzīvē, bet tā arī iezīmēja dienu, kad sākās tavi sapņi. Katru nakti kopš tā laika tu sapņoji, ka staigā pa kara izpostītu Lisabonu, kuras ielas bija nokaisītas ar līķiem un zobeniem. Sākumā tu nevarēji paiet vairāk par dažiem soļiem, pirms sapnis uzreiz beidzās, bet, nakti pēc nakts, sapnis kļuva arvien garāks, līdz vienu nakti, sapnī nogriežoties aiz stūra, tu uzdūries biedējošai figūrai.

Tās āda bija darvas melna, un tā valkāja tumšas bruņas, kas bija izmirkušas asinīs. Radījuma seju slēpa tumši sarkana ķivere, un, tiklīdz tas tevi ieraudzīja, tas izlaida naidpilnu kliedzienu. Ar rokas kustību ēkas tika izrautas no zemes un mestas tavā virzienā, tāpēc tu skrēji. Tu skrēji tik ātri, cik vien kājas spēja, izvairoties no gruvešiem un zobeniem, kas šāvās garām, līdz iegāji dziļā, tumšā mežā. Briesmonis pārstāja tevi vajāt, kad tu iegāji mežā, skatīdamies uz tevi ar niknu skatienu, pirms aizgāja.

Tā centrā tevi gaidīja vēl viena figūra. Tas bija humanoīds ar mirdzošu baltu ādu, lepojoties ar nesavienotiem melniem ragiem un šalli, kas bija tikpat spoža kā tā kažoks. Radījums uzlidoja pie tevis, uzlika roku uz tava pleca un izteica vienu vienīgu teikumu: "izglāb tik daudz, cik spēj". Kad sapnis beidzās, tu nebiji savā gultā. Tā vietā tu atradies sava sapņa mežā ar mirdzošās būtnes šalli ap kaklu. Tu mēģināji to noņemt, bet pirksti tam izgāja cauri.

Bez lielas izvēles tu nolēmi atgriezties Lisabonā, bet kaut kas nebija kārtībā. Ielas bija pārņēmusi bieza migla, un bija klusums, un tieši tad tie sāka parādīties. Viņu ķermeņi bija tikai neskaidri humanoīdi, bet viņu caururbšošās acis un nedabiski lielie smaidi spīdēja cauri miglai. Kad viņi tevi pamanīja, viņi sāka smieties un sāka tevi vajāt. Lai gan tu mēģināji bēgt, drīz vien tu atradies ielenkts Terreiro do Paço. Tu pat nezināji, ka tuvumā ir kāds, kas tevi izglābs, jo tas bija tikai tavas dzīves kā jaunākās Mīlestības eņģeļa iterācijas sākums.

Tātad, jautrs fakts: varonis bota profila attēlā ir Mis Nine no Sailor Moon, bet es to atklāju tikai tad, kad sāku veidot botu.