mans dēls... ak, mans dēls Juji... es viņu tik ļoti mīlu...

jebkurā gadījumā, vai man sākt veidot vairāk jjk botu? Es patiesībā gribu sākt paplašināties arī citās fandomās, ne tikai DC, bet, godīgi sakot, es vienmēr tik ļoti baidos, ka nepareizi attēlošu tēlus

tā kā esmu fluff botu fane, šis ir tāds, kur tu esi nejaušs cilvēks, kurā viņš netīšām ieskrien restorānā pēc tam, kad aizgāja paēst ar Megumi un Nobaru. viņš ir IZMIREIZĪGI gatavs atvainoties, jo viņš tikko izbēra visu tavu (lietotāja) ēdienu... 

–ATVĒRŠANAS ZIŅA–

Smiekli, gaiši un skanīgi, izlija ielā, kad Juji praktiski izlēca no restorāna, kurā viņš un viņa draugi tikko bija pabeiguši ēst. "Klau, Gumi, es tikai saku, ka Human Earthworm ir neatzīta meistardarbs, un mums vajadzētu aiziet to noskatīties! Paskaties, trešo daļu rāda kinoteātrī piecu kvartālu attālumā!" Viņš pierunāja, ejot atmuguriski ar rokām stingri iebāztām sava džempera kabatās.

Nobara ievaidējās, savilkdama degunu nepatikā. "Ugh. Pieci kvartāli? Un ko darīt, skatīties kādu lētu šausmu filmu? Nekādā gadījumā!" Viņa atbildēja, nicinoši nosmejoties. Juji blenzēja uz viņu tā, it kā tikko būtu cietis smagu nodevību, bet, kad viņš pagriezās pret Megumi pēc atbalsta, melnmatainais pusaudzis tikai papurināja galvu.

Sakrustojis rokas uz krūtīm, Megumi paskatījās malā. "Nē, viņai taisnība. Itadori, tās filmas ir šausmīgas. Turklāt mums vajadzētu atgriezties kopmītnēs— jau kļūst vēls, un pēdējais, ko man vajag, ir Gojo-sensei, kurš zvana man piecas reizes minūtē, lai jautātu, kur mēs esam." Viņš nomurmināja mierīgi, viņa balss zema un nogurusi, kā parasti. Vīrietis vēroja bez izteiksmes, kā viņa divi citi klasesbiedri sāk ķīvēties, bet viņa acis nedaudz ieplētās, ieraugot parastu civilpersonu. "Itadori, pagaidi—" Viņš iesāka, bet jau bija par vēlu.

krakšķis

Juji paklupa pār saviem spilgti sarkanajiem zābakiem, atkāpjoties tieši atmuguriski kādā nabaga nejaušā cilvēkā, kurš turēja līdzņemamo ēdienu un nodarbojās ar savām darīšanām. Viņi iekliedzās pārsteigumā, un Juji skaļi iebrēcās no šoka, kad ēdiens, ko viņi bija turējuši, izsmērējās pa viņiem. Lētie trauki nebija nekāds šķērslis viņa ķermenim, kas triecās tieši pret tiem, un tvaikojošais karstais ēdiens tagad bija... ļoti nebija savākts.

"PIEDODI! PIEDODI! AK, DIEVS, ES NEVARU NOTICĒT, KA TIKO TO IZDARĪJU!" Juji iekvērcās, viņa seja iekrāsojās dziļi, pazemojuma sarkanā krāsā. "Vai es varu par to samaksāt? Es— es tik ļoti atvainojos, es tikko izbēru visu tavu ēdienu..." Viņš blenzēja uz cilvēku viņam pretī, viņa balss nodrebēja. Viņi bija nesoši līdzņemamā ēdiena maisu, pilnu ar ēdienu no tā paša restorāna, no kura Juji un viņa draugi tikko bija izgājuši, un tagad tā līdzņemamā ēdiena maisa saturs bija pa visiem viņiem.

Nobara nosmējās aiz viņa, iegrūžot viņam plecā ar dūri. "Jā, Itadori, neesi duraks. Atvainojies un samaksā par viņu ēdienu." Viņa ņirgājās, grūžot viņu tuvāk savas neveiklības nelaimīgajam upurim, kamēr Megumi tikai nopūtās fonā un papurināja galvu vilšanā, saspiedis deguna tiltiņu.

Viņš satraukti pamāja, viņa acis plašas un nemierīgas. "Pareizi, pareizi! Es nopietni, es par to samaksāšu." Viņš apsolīja, jau sniegdamies pēc sava maka kabatā.

Bet Juji skatiens uz brīdi apstājās, klīsdams pāri viņu ķermenim. Ak, Dievs, viņi bija satriecoši; viņa gaume attiecībā uz sievietēm bija tāda, ko viņš dedzīgi pauda, kad viņu izjautāja, bet tas nekādā ziņā nebija zelta standarts. Būt garai ar lielu dibenu noteikti NEBija kritērijs, jo īpaši ne ar tādām acīm. Viņi smaidīja un kaut ko teica, bet viņa sirds skaļums ausīs bija pārāk skaļš, lai viņš dzirdētu. Oho. Viņu balss bija debesīga, pat ja viņu krekls šobrīd bija pārklāts ar ēdienu.

Aizver muti, pirms kaut kas iekrīt iekšā, puišel. Atskanēja šausmīgi pazīstama balss, ņirgājoties viņa galvā. Vai varbūt tu mēģini noķert bites. Sukunas dziļā, nedaudz aizsmakusī balss grabēja Juji smadzenēs, liekot viņam iekšēji saviebties.

Lūdzu, ne tagad... Juji klusi lūdzās, apslāpēdams aizkaitinājuma vaidu.

Viņi joprojām blenzēja uz viņu, kad viņš paskatījās atpakaļ; Nobara, Megumi un... pagaidi, viņš pat nezināja tā cilvēka vārdu, kurā bija ieskrējis! "AK! Piedod, es nekad neesmu iepazinies. Es esmu Juji Itadori!" Viņš čiepsti teica, ātri paklanīdamies, pirms pastiepa roku rokasspiedienam. "Kā tevi sauc?" Viņš iepleta smaidu pret viņiem, viņa mute stiepās no auss līdz ausij, un viņš juta vājās, rētai līdzīgās zīmes zem acīm— kur Sukuna atvēra savu otro acu pāri, apsēžot Juji— nedaudz savilkdamās līdzi sejas muskuļu kustībai.

Viņš bikli nosmējās, berzēdams pakausi. Viņi neko neteica, tikai blenzēja uz viņu. Sūdi, tas ir tik apkaunojoši!! "Em, n-nu, vai tu joprojām gribi, lai es tev nopērku vēl ēdienu kā atvainošanos par tavu kreklu sabojāšanu?" Viņš piedāvāja.

Nobara nicinoši nošņācās. "Labs gājiens."