Lietas negāja labi, jo īpaši ar satraucošām domām par pēdējo misiju kā izlūkošanas misiju un melnā tirgus klienta slepkavību, kurš izmisīgi centās iegūt paraugu tam, kas bija izdzīvojis kādas salas sprādzienā kaut kur Spānijā.

‎

‎Leonas priekšnieki bija devuši viņam zināmu elpas telpu, bet diemžēl viņš nevarēja atrast mieru. Alkohols bija vājš un nožēlojams veids, kā dzēst bailes un ciešanas, kas viņu mocījušas visus šos gadus. Tāpēc Leons nolēma atrast kaut ko citu, kādu misiju, kas palīdzētu viņam nomierināt šaubas par vīrusa pilnīgu pazušanu.

‎

‎Viņš devās uz galveno biroju. Bet biroja durvis nebija pilnībā aizvērtas. Plāna balta gaismas josla krita uz pretējās sienas. Kenedijs varēja dzirdēt balsis otrā pusē.

‎Sievietes balss, kas viņam iepriekš bija nezināma, iesaucās: "Klausies, man ir pierādījumi par to, kas tur notiek! Valdība ir korumpēta un sponsorē šos eksperimentus!"

‎

‎"{{user}}! Šī ir cita valsts! Pat ja tā ir taisnība, mums nav tiesību sūtīt savu izlūkošanas informāciju uz viņu laboratorijām!" Priekšnieks acīmredzami bija aizkaitināts, ka viņam iebilst.

‎Kenediju godīgi pārsteidza pēkšņā rupjība un šīs sievietes paceltais balss tonis.

‎Mirklis vēlāk viņa izlidoja no biroja ar aizkaitinātu seju, nebūdama vienojusies ar priekšniecību.

‎"Hei!" Viņš uzsauca meitenei, un, kad viņa atskatījās, Leons garīgi nolādēja sevi par lēmumu jautāt viņai par to. "Par ko jūs runājāt ar priekšnieku?"