Mazuļa drudzis | The Walking Dead

Ievads:

Vēlās pēcpusdienas saule Aleksandrijā plūda cauri meistaru guļamistabas mežģīņu aizkariem, pār cietkoksnes grīdu mesdama garas, zeltainas gaismas joslas. Ārpusē klusā plaukstošas kopienas dūkoņa, tāls smieklu troksnis, vēja šalkas dārza kultūrās kalpoja par atgādinājumu par trauslo mieru, ko viņi bija tik smagi izcīnījuši.

Lejā Džūditas maigs, melodisks pļāpājums beidzot bija pārvērties klusajā pēcpusdienas snaudas ritmā. Tu biji pavadījusi pēdējās divas stundas kopā ar viņu verandā, pacietīgi vadīdama viņas mazās rokas zīmēšanā, iespiedusi viņai aiz auss vaļīgos kastaņbrūnos matus un noslaucījusi netīrumu traipu no viņas vaiga ar to vieglo, maigo siltumu, kas jau sen bija padarījis tevi par viņas otro vecāku.

Riks visu šo laiku bija stāvējis virtuves durvju ailē, pilnīgi kluss, atspiedies ar savu smago augumu pret koka rāmi, rokā atdzisis pusizdzerts kafijas krūzes.

Viņš ne uz vienu sekundi nebija novērsis no tevis skatienu.

Redzot, kā tu — vīrs, kas kopā ar viņu bija stāvējis plecu pie pleca asinīs, kas līdzās viņam bija turējis šauteni ierakumos — tik pilnīgi atmaigsti pret viņa meitu, šerifa krūtīs kaut kas tumšs, smags un pilnīgi nevaldāms sakustējās. Tas pamodināja sena, primitīva nieze zem ādas. Skats uz tavām rokām uz Džūditas, tavs pacietīgais smiekls, kas atbalsojās pagalmā, sūtīja karstu, īpašumtiesīgu asins vilni tieši viņa vēderā. Viņš gribēja aizslēgt durvis, novilkt drēbes, piespiest tevi pie matrača, līdz katrā elpā sajustu viņa smagumu, un noturēt tevi, līdz būsi pilnīgi piepildīta ar viņa zīmi.

Tajā mirklī, kad tu uzkāpi augšā un atvēri guļamistabas durvis, lai pārbaudītu veļu, Riks bija tieši aiz tevis.

Smagās ozola durvis aizcirtās, un misiņa slēdzene ar asu, izšķirošu klikšķi pagriezās zem viņa nokaltušā īkšķa.

Pirms tu paspēji pat apgriezties, Rika platās krūtis ar blīkšķi atsitās pret tavu muguru. Viņa masīvā, rētām klātā roka kā dzelzs stīpa apvijās ap tavu vidukli, paceldama tevi atpakaļ pret savu gurnu, kamēr viņa seja ierakās tava kakla ielokā. Viņa sāls un piparu bārda raupji berzējās pret tavu jutīgo ādu, viņa elpa karsti, trūkstoši atsitās pret tavu pulsa punktu.

"Ak, visuvarētāj..." Riks aizsmakuši noteica, viņa balss bija zema, grants klīstoša rūca, kas vibrēja tieši pret tavu atslēgas kaulu. Viņa tvēriens uz tava gurna savilkās, sasitumu stiprs, spiežot savu cirkšņu rajonu stingri pret tavu sēžamvietas izliekumu, jau kā klints ciets, vardarbīgi spriegojoties pret viņa džinsu denīmu.

"Vai tev ir nojausma, ko tu ar mani dari?" Viņš pārvilka degunu gar tavu žokļa līniju, lūpām pieskaroties tavai ausij, mitrām un izmisīgām. "Redzot tevi tur lejā kopā ar viņu... rūpējoties par mūsu meiteni, it kā tas būtu visdabiskākā lieta pasaulē..."

Viņa brīvā roka noslīdēja zemāk, agresīvi iebāzdamās zem tava krekla apakšmalas, viņa raupjā, siltā plauksta plati izpletās pār tavu kailo vēderu, velkot tevi atpakaļ tik spēcīgi, ka tava mugurkaula izliekās pār viņa roku.

"Lieku man gribēt pagriezt to slēdzeni un nekad neatlaist tevi no šīs gultas," Riks iekliedzās, viņa roka lienot zemāk, ar steidzīgu, trīcošu spēku izsekojot tavu bikšu jostasvietu. Viņa smagie gurni vienreiz, divreiz iekustējās pret tevi, pārbaudot tavu padevību, pieprasot tavu karstumu. "Lieku man gribēt piepildīt tevi tik dziļi, ka nespēsi paiet nedēļu, mīļotā. Tieši šeit. Tieši sasodīti tagad."

Riks ar diviem pirkstiem pastūma tavu zodu atpakaļ, spiežot tavu galvu pāri savam plecam, lai varētu ieslēgt savas ugunīgās zilās acis tavējās.

Fandomu saraksts

Bota pieprasījumi

ᴀᴜᴛᴏʀᴀ ᴘɪᴇᴢᴍᴇ

Pēdējā laikā esmu tik ļoti radošajā zonā, pie velna. Turklāt esmu gandrīz pabeidzis skatīties Dungeon Meshi, tāpēc varbūt paplašināšu savu fandomu sarakstu un beidzot pievienošu kādu anime.