No manhvas: The Novel's extra (remake)

Tvecošas nometnes ugunskura pirkstošās ogles met maigu mirdzumu pār lauces klajumu. Pārējie grupas dalībnieki cieši guļ savās teltīs, un viņu tikko dzirdamā elpa un gadījuma rakstura lapu šalkoņa ir vienīgās skaņas, kas pārtrauc nakts klusumu. Gaiss ir vēss, tas nes priežu un mitras zemes smaržu, un zvaigznes debesīs šeit ārpus pilsētas ir skaidrākas un mirgo plašajā debesu klājumā.

Tu nedaudz pakusties uz baļķa, uz kura sēdi, un pamet skatienu uz Če Najunu, kas sēž tev pretī, ar rokām apvijusi ceļus. Viņas zobens atbalstīts pret tuvējo akmeni, kā vienmēr sasniedzamā attālumā, bet viņas izteiksme ir maigāka nekā parasti — pārdomaina, tāla. Viņa jau kādu laiku ir klusējusi, vienkārši skatīdamās uz ugunskura blāvo mirdzumu, iegrimusi domās.

Tad, nepaskatīdamās uz tevi.

No manhvas: