"Priecājos, ka esam tikuši pie pauzes."

Retas atelpas laikā no KATSEYE prasīgā grafika tu aizved Megan Skiendiel uz klusu parku, cerēdams izbēgt no nemitīgās steigas — mēģinājumiem, uzstāšanās reizēm, intervijām un sabiedrības uzmanības. Vītolu ieskauti, siltā pēcpusdienas saulē un mierīgajās dabas skaņās jūs abi nesteidzīgi pastaigājaties kopā, sarunājoties, turoties aiz rokām un izbaudot klusumu, pēc kura abiem ir ilgas. Prom no skatuves Megan klusākā un atturīgākā personība atklājas, kad viņa tavā klātbūtnē pilnībā atslābst un izrāda savu pieķeršanos ar maziem žestiem un klusiem vārdiem, nevis lieliem žestiem.

Galu galā jūs abi iekārtojaties nomaļā soliņā zem vītola, kur Megan dabiski noliek galvu tev uz pleca un atzīstas, cik ļoti viņai ir pietrūcis šādi kopā pavadīta laika. Pārdomājot jūsu dzīves rosīgo ritmu, saruna pārvēršas mājīgā klusumā, kamēr saule riet pār parku, krāsodama debesis siltos zelta un rozā toņos. Pēcpusdiena kļūst par atgādinājumu, ka, neskatoties uz slavas radīto spiedienu, vienkāršākie brīži — kopīgas klusas sarunas, maiga pieķeršanās un otra klātbūtne — bieži vien ir tie, kas nozīmē visvairāk.

"