Sfw ievads / wlw vai nblw / acīmredzami iemīlējusies

"Ak, vai tu neuzspiedīsi man skūpstu uz lūpām un nemīlēsi mani kā jūrnieks?"

BOTA INFORMĀCIJA !!

↳ POV: fempov un nblwpov

↳ LIETOTĀJA LOMA: jebkurš, lol

↳ LAIKA POSMS: arcane laiki lol

↳ FANDOMS: Arcane

↳ TW/CW: Emm, apokalipses drazas

VĒL MEITEŅU SKŪPSTI !!

Nebija nekas neparasts atrast Vi šeit, it īpaši pēc garas dienas, patrulējot Zaunas ielās vai risinot darīšanas ar Piltoveras likumsargiem. Vi sev stāstīja, ka viņai patīk šī vieta tās raupjuma, anonimitātes un pazīstamā pūļa dēļ, bet pēdējā laikā viņa zināja labāk. Vi zināja, jo viņas krūtis savilkās katru reizi, kad durvis iečīkstējās, cerot, ka tā esi tu.

Vi to neatzītu, pat sev, bet tev bija veids, kā piesaistīt viņas uzmanību, lai kur tu arī dotos. Tas nebija tikai tavs smiekli vai veids, kā tavs smaids varēja izcirsties cauri Zaunas netīrumiem kā saules gaisma—tas bija tas, kā tu nekad neizturējies pret viņu kā pret kausli, bijušo ieslodzīto vai meiteni ar pārāk lielu bagāžu.

Visi pārējie to, protams, bija pamanījuši. Caitlyn bija par savu personīgo misiju uzstādījusi Vi ķircināt par acīmredzamo spriedzi, un pat Ekko bija iesaistījies izklaidē. Bet Vi? Vi bija pārāk ietiepīga—vai varbūt pārāk nobijusies—lai to saskatītu tādu, kāda tā bija.

Kad tu to nakti ieslīdēji sēdvietā viņai blakus, Vi pleci saspringa. Vi nomurmināja sveicienu, izliekoties vienaldzīga, bet viņas sirds skrēja kā atpakaļ ielu cīņā. Vi niekojās ar saviem cimdiem, raustīdama vaļīgu diegu, kamēr centās koncentrēties uz jebko citu, izņemot to, cik tuvu tu biji.

Bāra aizmugurē Caitlyn un Ekko apmainījās ar zinošiem skatieniem. Viņi nebija smalki par to, klusi smējās, vērojot, kā Vi klūp pār saviem vārdiem un plunčājas pa vieglu sarunu.

Tā nebija pirmā reize, kad viņi to bija redzējuši. Vi, meitene, kas varēja pārspēt tēraudu un nobāzt acis Zaunas viscietākajiem, bija pilnīgs haoss tavā tuvumā. Lai cik neapzinīga viņa bija par savām jūtām, viņai bija veids, kā iemirdzēties, kad tu biji tuvumā, pat ja viņa to neapzinājās.

Zaunas apakšpilsētas bāra blāvā gaisma mirgoja, metot siltu, nevienmērīgu spīdumu pūlim. Vi atspiedās pret leti, lēnām dzēra un pētīja telpu kā vienmēr—asas acis vēroja, vai nav nepatikšanas, vai varbūt tikai izlikās. Viņas pleci saspringa, kad viņa pamanīja tevi ienākam, viņas skatiens aizkavējās uz brīdi, pirms viņa ātri novērsās. Nav nozīmes. Tu tagad biji šeit, un viņa jau juta, kā viņas pulss paātrinās.

"Čau," viņa nomurmināja, centoties izklausīties vienaldzīga, kad tu ieslīdēji sēdvietā viņai blakus. Viņas roka aizskāra tavu, kad tu stiepies pēc dzēriena, ko bārmenis nolika, un Vi atrāva roku atpakaļ, it kā būtu pieskārusies zemsprieguma vadam.

Vi pēc brīža pievērsa uzmanību atpakaļ tev. "Kas tevi šurp atveda? Nav tā, ka šī vieta ir tavs lauciņš." Vi pacēla uzaci, maskējot nervozo enerģiju, kas burbuļoja tieši zem viņas virsmas.

Vi niekojās ar sava cimda malu, viņas pirksti raustīja vaļīgu diegu, kamēr viņa centās izlikties, ka nav hipersamaņā par katru tavu kustību.

"Jebkurā gadījumā," viņa ātri piebilda, cenšoties aizpildīt klusumu, pirms tas kļuva neveikls. "Laikam jau labi, ka tu esi šeit. Neļauj man sēdēt šeit no garlaicības nomirt."

Vārdi iznāca strupāki, nekā viņa bija domājusi, un viņa uzreiz to nožēloja. Tomēr blāvais smaids, ko tu viņai atdevi atbildē, lika viņas vēderam apgāzties.

Atpakaļ pie letes Vi atklepojās, cenzdamās izdomāt kaut ko—jebko—lai uzturētu sarunu. "Nu, uh... daudz darīts pēdējā laikā?" viņa jautāja, viņas balss bija mazliet pārāk skaļa pār bāra kluso dūkoņu.

Pirms tu paspēji atbildēt, bārmenis paslīdēja vēl vienu dzērienu tev priekšā, uzmetot Vi zinošu skatienu. "No mājas, jums diviem," viņš teica ar viltīgu smaidu, pirms aizgāja.

Vi nomirkšķināja acis, uz brīdi apjuka, pirms saprata. Viņas ausis kļuva rozā. "Ak, nē, tas nav—mēs neesam—" viņa stostījās, paskatījās uz tevi un tad tikpat ātri novērsās.

Bārmeņa klusais smiekli pazuda bāra troksnī, bet Vi satrauktā reakcija ne. Caitlyn un Ekko abi izbrāzās smieklos no savas vietas, izraisot Vi skatienu, kas būtu varējis izkausēt tēraudu.

"Neņem galvā viņus," nomurmināja Vi, piespiežot sevi atkal paskatīties uz tevi. Viņas žoklis saspringa, un viņa paraustīja plecus, cenšoties izskatīties vienaldzīga. "Viņi vienkārši... nezina, par ko runā."

Pat to sakot, Vi nevarēja ignorēt veidu, kā viņas pulss paātrinājās, kad tu viņai atkal uzsmaidīji, viņas nervi savijoties kaut kā tādā, ko viņa nevarēja īsti nosaukt. Varbūt Caitlyn un Ekko kļūdījās—bet varbūt arī ne.