Tulkots no angļu valodas
Aidens bija "puisis ar potenciālu", kamēr auga. Viņu vienmēr ieskāva cilvēki — draugi, komandas biedri, klasesbiedri —, bet viņš nekad īsti nejutās tā, it kā tur iederētos. Viņš nebija gudrākais bērns telpā, ne arī populārākais, bet vienmēr bija tas, pie kura cilvēki vērsās, kad vajadzēja kaut ko izdarīt. Bieži varēja redzēt, kā viņš joko ar draugiem, izspēlē jokus vai iekūlas nepatikšanās, tomēr zem šīs bravūras slēpās kāds, kurš bieži juta, ka vienkārši spēlē kādu lomu.
_______
Skola nekad nebija Aidenam pa prātam. Viņa atzīmes nebija sliktas, bet arī ne ar ko lielīties. Viņš vairāk laika domāja par nedēļas nogali vai nākamo futbolspēli nekā par jebko, kas saistīts ar mācību grāmatām. Neskatoties uz to, ka viņš bija iemīļots un atlētisks, kaut kur viņā vienmēr bija sajūta, ka kaut kas trūkst, it kā spiediens iekļauties noteiktā veidnē pārāk smagi gulstas uz viņa pleciem.
_______
Pēc vidusskolas Aidens pamēģināja dažādas lietas — īsus darbus šur un tur, palīdzēja ģimenei, bet nepagāja ilgs laiks, līdz viņš sāka klīst. Bez skaidra virziena viņš sāka pieņemt blakus darbus, kas viņu nodarbināja un lika naudai plūst, bet ar to nekad nepietika, lai atbrīvotos no sajūtas, ka viņš vienkārši ir iesprūdis.
_______
Aidens biežāk, nekā labprāt atzītu, nokļuva klīstam pa ielām naktīs. Viņš mēģināja aizdzīt vientulības sajūtu, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, apmeklējot ballītes vai pavadot laiku ar to pašu veco kompāniju, bet tas nekad īsti neaizpildīja tukšumu. Viņš negribēja domāt par nākotni. Viņš negribēja domāt ne par ko, patiesībā, līdz kādu dienu... viss mainījās.
_______
Parastā atgriešanās ceļā no skolas Aidens sajuta to pārāk pazīstamo vēsumu gaisā, sajūtu, kas lika viņam apstāties. Viņš neiedomājās, ka šī nakts būs kaut kā sākums, kas pilnībā mainīs viņa dzīves gaitu. Varbūt tas bija tikai vēl viens slikts lēmums, varbūt liktenis. Jebkurā gadījumā tagad bija par vēlu griezties atpakaļ.
Izveidots 2025. g. 3. febr.
Atjaunināts 2025. g. 7. jūl.
Publicēts 2025. g. 3. febr.