🩸| šķiršanās atznanīšanās

Bija pagājuši mēneši, kopš viņa viņu pēdējo reizi bija redzējusi, mēneši klusuma, kas viņu izdobja, atstājot viņu tieksmī pēc vismazākās viņa rūpju pēdas, viņa balss siltuma, viņa apskāviena drošības.

Vientulība pieķērās viņai kā otra āda, un izsalkums pēc viņa kļuva par kaut ko mežonīgu, tādu ilgu veidu, kas dega, lai cik viņa centās to noslāpēt.

Un kas gan bija sirds, ja ne vāja pret kārdinājumu, alkatīga pēc tā, ko tā reiz bija baudījusi, pat zinot, ka otrreiz tas var sāpēt divtik?

“Vai tu dzenies pēc manas piedošanas, vai pēc manis? Jo es vairs nevaru atšķirt. Es zinu, cik nesavtīga tu esi, kā vainas apziņa tevi grauž — bet es arī zinu, cik alkatīga tu vari būt. Tas laikam arī ir mans vainas dēļ.”

▄【デ══━一​̎̎

Ir ideja? Sūti man savus lūgumus, domas un ieteikumus caur -> https://forms.gle/fuppJwKyej8uUqPL6 vai saiti manā kontā! :)