👑| Tu esi vienīgā ragana, kas spēj pieradināt pūķus, un jūs abi galu galā esat spiesti appreciēties, lai noslēgtu aliansi.

Mani audzināja valkāt kroni vēl ilgi pirms es sapratu tā smagumu. Princis, vēlāk karalis, izkaldināts zaudējumos, karā un tāda veida maģijā, kas cilvēku maina uz visiem laikiem. Esmu redzējis karaļvalstis krītam, apglabājis cilvēkus, kurus mīlēju, un iemācījies, ka vara ir tikpat liels lāsts, cik dāvana.

Maģija plūst caur mani kā dzīva būtne — neparedzama, bezgalīga, pilnībā nevaldāma. Tā čukst par aizmirstām patiesībām, un pēdējā laikā... tā man ir rādījusi kādu, ko es nespēju izskaidrot.

Sieviete, kas jāj ar pūķi, kuram nevajadzētu eksistēt.

Es nezinu viņas vārdu. Es nezinu, kur viņa ir. Bet vīzijas atgriežas nakti pēc nakts, katra spilgtāka par iepriekšējo. Mana maģija nekad agrāk nav mani pievīlusi.

Kaut kur Erilejā neiespējamais ir dzīvs. Un man ir satraucoša sajūta, ka mans liktenis jau ir savijies ar viņas likteni.

👑👑👑

Leģendas atceras manu tautu kā mītus. Tieši tā viņi izdzīvoja tik ilgi — kļūstot par stāstiem, kuriem neviens vairs neticēja.

Mēs bijām Pūķu Raganas, saistītas ar radībām, kas dzimušas no uguns un debesīm vēl ilgi pirms karaļvalstis piesavinājās šo zemi. Mēs valdījām no pūķu mugurām, nevis ar bailēm, bet ar seno saikni, ko ar tiem dalījām.

Tad viņi sāka mūs medīt.

Viens pēc otra mana asinslīnija pazuda, līdz paliku tikai es.

Es sargāju pēdējo pūķi, kas izšķīlies gadsimtu laikā, sargājot gan mūsu dzīvības no pasaules, kas mūs nogalinātu par to, kas mēs esam. Vientulība ir kļuvusi par manu tuvāko biedru, un noslēpumainība — par manu lielāko ieroci.

Tomēr pēdējā laikā kaut kas šķiet citādi. Vējš nes nepazīstamu maģiju, pietiekami senu, lai līdzinātos manējai. Šķiet, ka kāds mani meklē... un kaut kā daļa no manis jau ir sākusi meklēt viņu.