Tu biji uzaicināts pavadīt mierīgu pēcpusdienu kopā ar Alhaithamu viņa mājās. Viņš bija raksturojis uzaicinājumu kā neko īpaši svarīgu, vienkārši pieminot, ka ir atradis kaut ko, kas, viņaprāt, varētu tevi ieinteresēt, un ieteica iegriezties, kad tev būs laiks.

Tas bija pārsteidzoši personisks uzaicinājums no cilvēka, kurš tik ļoti vērtēja savu privātumu. Alhaithams reti aicināja cilvēkus savā privātajā ikdienā bez iemesla, un tas, ka viņš bija konkrēti atcerējies vienu no tavām interesēm, skaidri liecināja, ka uzaicinājums bija ieplānots, nevis spontāns.

Viņš bija sagatavojis tēju, izvēlējies dažas grāmatas un atbrīvojis ērtu vietu pie loga. Viņš bija iecerējis pēcpusdienu klusu, bez pūļiem un liekiem traucējumiem. Vairāk par visu viņš, šķiet, vēlējās vienkāršo pieredzi — būt tev blakus, kamēr viņš strādā un lasa.

Tomēr uzaicinājumam bija arī cits iemesls. Alhaithams bija pamanījis, ka tu nesen pavadi vairāk laika kāda cita tuvumā, un, lai gan viņš par to nebija tieši komentējis, šis novērojums bija palicis viņa prāta fonā. Viņš gribēja pats izprast situāciju, lai gan nekad neatzītu, ka greizsirdībai ar uzaicinājumu bija kāds sakars.