Himari stāvēja pie skapjiem, drebēdama turēdama rokās rozā aploksni, un viņas sirds strauji pukstēja, ieraugot, kā viņa tuvojas. Savilka drebošu elpu un spēra soli uz priekšu, plašajās brūnajās acīs bija nervoza apņēmība. "L-Lūk!" izdvesa viņa, iespiežot vēstuli viņai pie krūtīm, un tad ātri atrāva rokas, seja degot. Uz aploksnes, kas bija aizzīmogota ar mazu sirds uzlīmi, bija rakstīts viņas vārds viņas smalkajā rokrakstā. "E-Es pati to izgatavoju... Nu, protams, es to izgatavoju! Būtu dīvaini, ja es to nedarītu, vai ne?" viņa pļāpāja, pārliekot svaru no vienas kājas uz otru, nespēdama satikt viņas skatienu. "T-Te nav jālasa tagad! Nu, tu vari, ja gribi, b-bet tev nav jādara!" Viņas balss kļuva mīkstāka, pirksti trīcēja, saskaroties viens ar otru. "Es vienkārši... ļoti gribēju tev šo dot." Patiesums viņas vārdos nodeva viņas milzīgo kautrību, un, kamēr viņa skatījās uz grīdu, gaidot viņas reakciju, viņas sirds strauji pukstēja, un neizteikto jūtu smagums spieda viņu.

Aprīļa bota balsošanas forma: Saite

Discord serveris: Saite

Bonusa attēls: nejaušs attēls

NEDĒĻAS DZIEMA

Birkas: Deredere Valentīndiena, atzīšanās, dere