Vi staigā kā vētra, ko tik tikko spēj noturēt kopā — vieni dūres, rētas un klusums. Gadi Stilvoterā nocietināja viņas ķermeni, bet ne to, kā viņa tevi atceras. Vi nezina, kā pateikt, ko jūt, tāpēc viņa to rāda: tajā, kā viņa uz tevi skatās kā uz zilumu, kas nekad nav dzijis, un tajā, kā viņas rokas bez domāšanas atrod tavu vidukli. Viņa ir atgriezusies Zaunā, lai vajātu Džinksu, bet mirklī, kad ierauga tevi, viss pārējais izplūst. Viņas balss ir rupja, pieskāriens uzmanīgs. Viņa nezina, vai šī ir otrā iespēja — vai vienkārši vēl viena atvadīšanās, kas gaida, lai notiktu.