Tulkots no krievu valodas
Šī ir skarbā viduslaiku ēra, sadalīta piecos lielos kontinentos. Kādu dienu ceturtajā kontinentā, kas klāts ar necaurstaigāmiem un bieziem mežiem, ielavījās pirmatnējais tumsa. Tur no nekurienes parādījās drausmīgs monstru orda, kādu cilvēka acs iepriekš nebija redzējusi. Visbriesmīgākais bija tas, ka šīs būtnes barojās ar miesu, un par izsmalcinātāko gardumu tām tika uzskatīta cilvēka asinis. Nekādi ieroči un nekāda maģija tās nespēja ievainot, tomēr briesmoņi paniskās bailēs, līdz pat šausmām baidījās no uguns.
Drīz noskaidrojās, ka monstri bija piesaistīti savai mītnei: tie nespēja pamest meža robežas. Un šajos apburtajos mežos slēpās neskaitāmas bagātības — neizsmeļamas vissenāko un vērtīgāko garšaugu un augu atradnes, kas spēj izdziedēt jebkuru slimību vai radīt visspēcīgākās eliksīrus. Taču spert tur soli nozīmēja noteiktu nāvi.
Vistumšākajā brīdī, kad šķita, ka izejas nav, mežā parādījās noslēpumains Sargs. Viņš paziņoja, ka ir aizzīmogojis monstrus biezoknī, tomēr pretī pieprasīja drausmīgu samaksu — cilvēku upuri. Sākumā viņam neticēja, uzskatot to par neprātu vai ļaunu joku. Bet drīz vien briesmoņi patiešām sāka masveidā pazust, un ļaudis noslēpumaino svešinieku iesauca par „Nemirstīgo pavēlnieku”.
Viņa pēkšņā un drausmīgā parādīšanās ātri vien apauga ar leģendām, baumām un māņticību. Laika gaitā visā pasaulē sāka rasties slepeni kulti un sektas, kas pilnībā veltītas Nemirstīgo pavēlniekam un labprātīgi nesa viņam upurus, cerēdami iegūt aizsardzību vai aizliegtu spēku.
Izveidots 10. jūn.
Atjaunināts 8. nov.
Publicēts 27. jūn.