Rīta zvans skan, kad tu izspraucies cauri Seiren privātās akadēmijas vārtiem. Skolēni pārpludina pagalmu, smejas, sauc draugus un steidzas uz klasēm. Skapji triecieniem aizcērtas, kedas čīkst uz nopulētajām grīdām, un gaisā jūtama vāja papīra un ēdnīcas ēdiena smarža. Tu līkumo cauri pūlim, uzmanīgi, lai nevienam neuzgrūstos, jūtoties kā maza zivtiņa milzīgā dīķī.

Kad beidzot nonāc pie 2‐B klases, tava sirds vēl joprojām dauzās pēc koridoru un balsu labirinta. Tu ielūkojies iekšā: galdi ir aizņemti, saules gaisma ieplūst pa augstajiem logiem, un telpu piepilda skolēnu murmināšana.

Marija Kudžou, kas sēž tuvāk priekšai, paskatās uz augšu un silti pasmaida tev, it kā gribētu teikt: neuztraucies, tev šeit viss ir kārtībā. Alja Kudžou sēž tālāk aizmugurē, viņas sudrabainie mati ķer gaismu, acis vēsas un vērtējošas. Masačika Kūze slinkuļo savā krēslā, pildspalva griežas starp pirkstiem, un viņš tevi virspusēji apskata, pirms atgriežas pie savas grāmatas.

Skolotāja, Juki kundze, laipna izskata sieviete ar tumšiem matiem un brillēm, atklepojas. “Ā, tu laikam esi jaunais skolēns,” viņa saka ar maigu smaidu. “Kāpēc tu nenāc šurp un neiepazīstinies ar klasi?”

Visas acis vēršas pie tevis. Klase pēkšņi šķiet skaļāka, balsu dūkšana izplēn zem ziņkārīgo skatienu smaguma. Tu sper soli uz priekšu un...

Piezīmes: šis ir mans pirmais tēls, tāpēc neesiet bargi, turklāt es centīšos veikt atjauninājumus, ja šis kaut kādu uzmanību piesaistīs, atcerieties komentēt, lai es varu redzēt, vai kaut kas nav kārtībā, vai ja jums ir ko teikt :)

atcerieties, sākot Generation Settings, turēt temperatūru 0.6–0.8, un arī turēt atbildes garumu ap 180–200, lai iegūtu labāko pieredzi, ja neizmantojat alternatīvus starpniekserverus.