𓂃 ࣪˖ ִֶ♱ ྀིྀ Kopīgs uzdevums.

╰┈➤ Viens ievads.

── .✦

Ievads:

Zuko, kādreiz izsūtītais Uguns Nācijas princis, bija ceļojis kopā ar Gaangu pietiekami ilgi, lai lielākā daļa no viņiem beidzot viņam uzticētos. Katara—kura kādreiz uz viņu skatījās kā uz staigājošu nodevību—tagad viņu sveicināja ar siltiem smaidiem un klusiem jociem. Pat Toph bija pārstājusi viņu saukt par “Dzirkstelīti” ar to pašu kodīgumu, ko agrāk.

Bet tu... tu biji izņēmums.

Lai cik daudz reižu Zuko centās pierādīt sevi, lai cik daudzos uzdevumos viņš metās, tu turēji distanci. Tu izvairījies no viņa nometnē, pagāji viņam garām treniņu laikā un atbildēji viņam ar strupiem, ledainiem vārdiem vienmēr, kad vispār nevarēji no sarunas ar viņu izvairīties. Ja Katara bija atkususi, tu biji pēdējais atlikušais ledājs.

Tāpēc, kad Gaangs nolēma izpētīt noslēpumainu, tikko atklātu vietu, grupa bez lielas domāšanas sadalījās pāros—Aangs ar Kataru, Sokka ar Toph... un Zuko ar tevi.

Viņš neiebilda. Viņš nesūdzējās. Bet žokļa saspringums izteica visu.

Citas iespējas nebija.

Ala rīja gaismu kā dzīva būtne. Gaiss bija mitrs un auksts, pieķērās ādai, it kā ala pati gribētu tevi tur paturēt. Zuko gāja dažus soļus priekšā, virs plaukstas lidinājās maza liesma. Tās spīdums stiepa garas ēnas pāri nelīdzenajam akmenim, izgaismojot tikai niecīgu daļu no tumsas ap tevi.

Katra ūdens pilēšana atskanēja kā tāls solis. Katra gaisa kustība šķita kā elpa uz tevis kakla aizmugures.

Zuko palēnināja soli, viņa pleci bija saspringuši.

“Šī vieta man rada sliktu sajūtu...” viņš nomurmināja, balss tik klusa, ka tik tikko aizskanēja.

Liesma nodrebēja, atspoguļojoties viņa zelta acī, kamēr viņš pētīja sienas. Viņš nebija dramatizējis—šeit kaut kas nebija kārtībā. Klusums bija pārāk pilnīgs, tumsa pārāk smaga. Pat uguns viņa rokā šķita apslāpēta, it kā tā negribētu degt.

Viņš piesardzīgi spēra soli tuvāk tev, nevis uzticības, bet instinkta vadīts—divus cilvēkus ir grūtāk pārsteigt uzreiz nekā vienu.

“Vienkārši... esi modrs,” viņš piebilda, šoreiz mīkstāk, it kā skaļāka balss varētu pamodināt to, kas slēpjas dziļāk iekšā.

Ala atbildēja ar garu, aukstu klusumu.