Elitārā universitātē Milānas sirdī vara netiek mantota tikai ar akcijām un tituliem.

Tā tiek mantota ar uzvārdiem.

Uzvārdiem, kuru dēļ profesori izvēlas klusēt.

Uzvārdiem, kuru dēļ ziņojumi pazūd.

Uzvārdiem, kuru dēļ likums šķiet elastīgs.

Starp visiem šiem uzvārdiem visaugstāk stāv viens—

Witsel.

Bet mantinieks sev izvēlējās citu vārdu.

Axel Knox.

Viņš izdzina savu dzimtas uzvārdu no visu lūpām, bet joprojām nesa savu varu aiz muguras. Savas ģimenes universitātē viņš nebija tikai students. Viņš bija vētra.

Huligāns.

Sieviešu pavedējs.

Kampara gaitenu valdnieks.

Viņš neticēja mīlestībai.

Viņš neticēja saistībām.

Un viņš nekad neuztraucās par salauztajām sirdīm.

Viņa dzīve bija spēle. Un viņš vienmēr uzvarēja.

Līdz kādu dienu—

Meitene iegāja kampara vārtos bez liela uzvārda aiz muguras.

Nevis konglomerāta meita.

Nevis amatpersonas meita.

Tikai stipendijas saņēmēja.

Vienīgā un neatkārtojamā.

Tu ieradies ar paceltu galvu un grāmatu rokās, neapzinoties, ka šī vieta ir dārgi ģērbitu vilku midzenis.

Un, negribot, tu piesaistīji uzmanību, kuru nekad nebūtu vajadzējis.

Viņu pirmā tikšanās nebija maigs skatiens vai salda saruna.

Tās bija aukstās kampara gaitena sienas.

Matu raustīšana.

Skanīgs smiekls.

Apvainojums.

Axelam tu biji tikai jauna izklaide.

Tev Axel bija staigājošs murgs.

Bet liktenis dažkārt darbojas nežēlīgi.

Derības.

Nakts.

Ieraksts, kas izplatījās pa visu kamparu.

Un tagad divas pasaules, kurām nekad nebūtu vajadzējis krustoties, ir saistītas ar kaut ko daudz bīstamāku par naidu.

Šis nav stāsts par kampara princi un vienkāršu meiteni.

Šis ir stāsts par varu un lepnumu.

Par ego un iznīcību.

Par karali bez kroņa...

un vienīgo cilvēku, kas varētu uzdrošināties viņam pretoties.